tiek meklētas korelācijas starp somatiskajiem rādītājiem un bērna spēju veiksmīgi apgūt skolas mācību programmu.
Lai gan šajā jomā ir ievērojams pētījumu apjoms, daudzu no tiem rezultāti ir pretrunīgi un bieži vien pretrunīgi. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka, novērtējot somatisko rādītāju vērtību, bieži vien nav apmierinoša izskaidrojuma par meklētajiem modeļiem, kas ir sarežģīti savienojumi un interpretācijas, kurās ņemti vērā konstitucionālie, medicīniskie, sociālie un psiholoģiskie faktori.
Pedagoģiskā pieeja ietver skolas brieduma novērtēšanu no brīža, kad bērns ir ieguvis noteiktu zināšanu, prasmju un spēju kopumu, kas nepieciešams mācībām skolā. Šāda novērtējuma izredzes sarežģī citu faktoru, kas nav intelektuālais, klātbūtne skolas brieduma fenomenā, kas šajā studiju aspektā praktiski netiek skarti.
Šajā sakarā psiholoģiskās metodes var būt noderīgākas diagnostikā. Psiholoģiskās pieejas ietvaros skolas brieduma diagnosticēšanai ir skaidri izdalīti divi galvenie virzieni. Pirmais ietver psihodiagnostikas metožu izmantošanu, lai noteiktu skolas brieduma līmeni (Kern-Jerasek tests, Witzlak tests uc). Otrais ietver skolas brieduma noteikšanu, diagnosticējot bērna garīgo procesu attīstības līmeni. Krievu psiholoģijā šāda attīstība sākās jau 1930. gados, kad pirmo reizi tika prezentētas eksperimentālās metodes, kas atspoguļo izmaiņas bērna psihē viņa sociāli simboliskās aktivitātes internalizācijas procesā (dubultās stimulācijas metode).
Mūsdienu darbu pamatā šajā virzienā ir izpratne par garīgajiem procesiem kā orientējošām darbībām, kuru mērķis ir objektu un parādību izpēte, to īpašību un attiecību identificēšana un nospiedums. Attiecīgi skolas brieduma intelektuālā komponenta diagnoze tiek uzskatīta par šo procesu attīstības līmeņa novērtējumu.
Kritēriji bērna gatavībai skolai
Personīgā gatavība – bērns ir gatavs mācībām, ja skola viņu piesaista nevis ar ārējo pusi (atribūti: portfelis, piezīmju grāmatiņas), bet gan ar iespēju iegūt jaunas zināšanas.
Intelektuālā gatavība ir horizonta klātbūtne, specifisku zināšanu krājums un interese par zināšanām. Spēja izprast savienojumus starp parādībām, reproducēt modeli.
– Loģiskās domāšanas attīstība (spēja atrast līdzības un atšķirības starp dažādiem objektiem, salīdzinot, spēja pareizi apvienot objektus grupās atbilstoši kopīgām būtiskām iezīmēm).
Brīvprātīgas uzmanības attīstība (spēja saglabāt uzmanību uz konkrēto darbu 15-20 minūtes).
– Brīvprātīgās atmiņas attīstība (spēja mediēt iegaumēšanu: saistīt iegaumēto materiālu ar konkrētu simbolu / vārdu-attēlu vai vārdu-situāciju).
Sociālpsiholoģiskā gatavība:
– Mācīšanās motivācija (vēlas iet skolā; izprot mācīšanās nozīmi un nepieciešamību; izrāda izteiktu interesi par jaunu zināšanu apguvi).
– Spēja komunicēt ar vienaudžiem un pieaugušajiem (bērns viegli nonāk saskarsmē, nav agresīvs, spēj atrast izeju no problemātiskām komunikācijas situācijām, atpazīst pieaugušo autoritāti).
– Spēja pieņemt mācību uzdevumu (uzmanīgi klausīties, precizēt uzdevumu, ja nepieciešams).
Fizioloģiskā gatavība ir fizioloģiskās attīstības līmenis, bioloģiskās attīstības līmenis, veselības stāvoklis, kā arī skolai atbilstošu psiholoģisko funkciju attīstība:
– Plaukstas sīko muskuļu attīstība (roka ir labi attīstīta, bērns ir pārliecināts ar zīmuli un šķērēm).
– Telpiskā organizācija, kustību koordinācija (spēja pareizi noteikt virs – zem, uz priekšu – atpakaļ, pa kreisi – pa labi).
– Koordinācija acu un roku sistēmā (bērns var pareizi pārnest uz piezīmju grāmatiņu vienkāršāko grafisko attēlu – rakstu, figūru – vizuāli uztveramu no attāluma (piemēram, no grāmatām).
Skolas gatavības psiholoģiskās īpašības
Tradicionāli ir trīs skolas brieduma aspekti: intelektuālais, emocionālais un sociālais.
Intelektuālajā sfērā skolas brieduma sasniegšanas īpašības ir; uztveres diferenciācija (uztveres briedums); spēja brīvprātīgi koncentrēties; spēja identificēt objektu un parādību būtiskās iezīmes un izveidot cēloņu un seku attiecības starp tām (analītiskā domāšana); racionāla pieeja realitātei; spēja loģiski iegaumēt, spēja runāt ar ausu, spēja saprast un izmantot simbolus, roku un roku un acu koordinācijas smalkās motorikas attīstība un interese par jaunām zināšanām. Kopumā intelektuālais briedums atspoguļo smadzeņu struktūru funkcionālo nobriešanu. Intelektuālās attīstības faktors ir nepieciešams, bet nepietiekams nosacījums veiksmīgai bērna pārejai uz skolu.
Emocionālā ziņā skolas briedumu raksturo noteikta emocionālās stabilitātes līmeņa sasniegšana, impulsīvo reakciju skaita samazināšanās, uz kuras fona tiek veikts mācību process.
Sociālo briedumu, pirmkārt, nosaka bērna nepieciešamība sazināties ar citiem bērniem, piedalīties grupas mijiedarbībā, pieņemt un pakļauties bērnu grupu interesēm un paražām. Šī skolas brieduma sastāvdaļa ietver bērnu īpašību attīstību, kas ļauj viņiem efektīvi sazināties ar citiem mācību procesa dalībniekiem (klasesbiedriem un skolotājiem). Visplašākajā nozīmē sociālais briedums ir bērna spēja uzņemties skolēna sociālo lomu. Tas izpaužas bērna attieksmē pret skolu un izglītojošām aktivitātēm, skolotājiem un sevi kā studentu. Studenta veidotais iekšējais stāvoklis ļauj viņam tikt iekļautam izglītības procesā kā darbības priekšmetam, kas izpaužas kā apzināta nodomu un mērķu veidošana un īstenošana, vai, citiem vārdiem sakot, studenta brīvprātīgā uzvedība. Šis komponents ietver arī noteiktu motivācijas sfēras attīstības līmeni. Šajā aspektā bērnu, kurš ir psiholoģiski gatavs skolai, piesaista mācībām ne tikai tās ārējā puse (portfelis, mācību grāmatas, piezīmjdatori utt.), Bet galvenokārt iespēja apgūt jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas.
Skolas brieduma sasniegšana ir saistīta ar vairākiem ģenētiskiem un sociālpsiholoģiskiem faktoriem, kas ietekmē bērna somatisko un garīgo attīstību visā viņa dzīves laikā pirms skolas. Šo faktoru ietekmes raksturs nosaka skolas nenobrieduma cēloņus, kas ietver:
– Trūkumi izglītības vidē.
– Bērna somatiskās attīstības trūkumi.
Neirotiska rakstura attīstība.
Pirmsdzemdību vai agrīns postnatāls centrālās nervu sistēmas bojājums.
Shēma bērna psiholoģiskā un pedagoģiskā profila sastādīšanai uzņemšanai skolā
Tipoloģiskās īpašības:
– Aktīvs, mobils, lēns, inerts, lēns. Uzbudināms, nelīdzsvarots, mierīgs, līdzsvarots, nomākts, whiny.
– Ātra reakcija uz verbāliem stimuliem, pārslēdzamība.
"Valdošais noskaņojums ir jautrs, nomākts, bez lielas pieskaņas. Vai dienas laikā ir kādas pēkšņas garastāvokļa svārstības?
– Vai viņš ir neatlaidīgs, saskaroties ar grūtībām, ar kurām nācies saskarties, vai atkāpjas, saskaroties ar tām? Lūdz palīdzību un izmanto to.
Raksturīgās pazīmes:
– Sabiedriskums, introvertums. Viegli sazinās, pareizi uztver situāciju, saprot tās nozīmi, uzvedas adekvāti, kontakts un komunikācija ir sarežģīta, izpratne un reakcija uz situāciju ne vienmēr ir vai nav pilnīgi adekvāta, labi neveido kontaktu,