gadījumā.
Tā ieviešanā zinošo cilvēku loks ir samazināts līdz minimumam. Mēs konsulu uzturēsim gatavībā visu operācijas laiku.
– Nu, puiši, atliek tikai āķa šo resno asari! Laiks spārdīt krieviem pa dupsi un parādīt, kurš ir boss! Ar Dieva svētību! – Ēriks novilka svītru.
***
Vakara Maskava, brīvdiena. Pie teātra piebrauc mašīna ar diplomātiskām numurzīmēm, skaisti ģērbušies Maikls un Katrīna izkāpj ārā un dodas uz ieeju. Mašīna brauc prom.
Maikls un Katrīna stāv pie lielā spoguļa teātra vestibilā, taisno drēbes un ķemmējot matus. Katrīnai ir atmiņā paliekoša balles frizūra, koša kleita un tumšas brilles, pat no spiegu spēlēm vistālāk esošais cilvēks nedomātu, ka šādā tērpā var veikt stingri slepenas un jūtīgas operācijas.
Lai gan uzstāšanās sākās salīdzinoši nesen, Katrīna pieceļas no vietas un dodas uz tualeti, viņas vīrs turpina baudīt priekšnesumu. Protams, šādi amerikāņu izlūkdienesta virsnieku fragmenti nevar brīdināt Krievijas pretizlūkošanas virsniekus. Un tāpēc gandrīz uzreiz pēc Katrīnas iziešanas no zāles aiz viņas no aizmugurējās rindas klusi paceļas ārējais novērošanas darbinieks.
Katrīna iziet no auditorijas un dodas uz sieviešu tualeti. Viņa ieiet tualetē, skatiens nokrīt uz aizvērtajām durvīm, uz durvīm ir zīme ar uzrakstu: «Tehniskā telpa», durvis aizzīmogotas ar līmēta papīra gabalu, uz kura redzamas divas apaļas plombas. Katrīna pieiet pie spoguļa, uzkrāso lūpas un tajā pašā laikā dungo vienkāršu melodiju, neatverot muti. Stūra stendā var dzirdēt skaņu, ka tualete tiek noskalota. Katrīna pēkšņi pieiet pie durvīm ar zīmi, ar savu atslēgu atver slēdzeni, uzlauž zīmogu, ieiet iekšā un aizslēdz to no iekšpuses.
Atveras stūra kabīne, un ārā iznāk sieviete, gluži kā Katrīna. Dubults pieiet pie spoguļa, uzliek lūpu krāsu un dungoja to pašu melodiju, ko Katrīna tikko dziedāja. Pēc tam viņa dodas uz izeju, kad tiek pie tehniskās telpas durvīm, sieviete apstājas un saplēstās lapas vietā ar zīmogiem pielīmē tieši tādu pašu papīru, pēc kā nevilcinoties iziet no tualetes.
Novērošanas darbinieks, nepaceļot skatienu no avīzes, vēro, kā «Katrīna» iznāk no tualetes un atgriežas auditorijā, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš klusi uzliek roku uz radioaustiņām un paziņo partnerim, ka novērošanas objekts atgriezies zālē. Viņam pašam te vēl mazliet jāpastrādā.
Sagaidījis, kamēr amerikāniete vairs nebūs redzama, pretizlūkošanas virsnieks ātri dodas uz tualeti, viņa mērķis ir pārliecināties, ka šīs telpas apmeklējuma laikā Katrīna ar nevienu nav tikusies un neatstājusi iekšā spiegu grāmatzīmes, vai, precīzāk sakot, vai tur nenotika slepena operācija.
Apsargs ieiet sieviešu tualetē un, neejot iekšā, skaļā balsī jautā:
– Atvainojiet, lūdzu, vai ir kāds? Nostrādāja ugunsdzēsības signalizācija, man tas jāpārbauda!
Nesaņēmis atbildi, viņš dodas iekšā un rūpīgi apskata visus stendus, izlietnes, tualetes aprīkojumu, arī atkritumu tvertnes. Viņa kustības tiek noslīpētas, un meklēšana notiek pēc apstiprinātas shēmas, kas simts reizes pārbaudīta praksē. Neko aizdomīgu neatradis, dodas uz izeju, apstājas pie tehniskās telpas durvīm, apskata salīmēto papīru ar zīmogiem, pagrūž durvis, tās ir aizslēgtas. Darbinieks aiziet un dodas atpakaļ uz zāli.
Uzvedums turpinās, Maikls uzmanīgi skatās uz skatuvi, viņam blakus apsēžas «Katrīna», kura maigi atspiežas ar elkoņiem uz viņa pleca un uzmanīgi vēro uz skatuves notiekošo burvību.
Dažas rindas aiz Maikla un Ketrīnas sēž pretizlūkošanas virsnieks, vēro amerikāņus un slepus, pārkāpjot stingrus vadības norādījumus, izbauda priekšnesumu, kuram savā saspringtajā darba grafikā diez vai atrastu laiku.
9. nodaļa
Vakars, pilsētas parks, Nikolajs sēž uz soliņa, rokās tur kvasa pudeli, tā ir zīme viņa kontaktam no Amerikas vēstniecības. Sieviete pa parka celiņu pieiet pie soliņa. Šī ir sieviete, kuru neviens nekad nesauks par daiļā dzimuma pārstāvi. Tas nenotiks, jo ir gandrīz neiespējami saprast viņas vecumu, viņas dzimumu ir grūti noteikt, un tas ir tāpēc, ka viņa ir ģērbusies sievietēm raksturīgākā apģērbā nekā vīriešiem. Spriežot pēc viņas garderobes, varam droši teikt, ka viņa nevar lepoties ar augstiem ienākumiem. Sievietes galva ir pārklāta ar šalli, viņas seja ir ar brillēm ar biezām lēcām, nekas viņas izskatā nenodod Katrīnu no teātra.
Katrīna nostājas uz soliņa, apstājas pretī Nikolajam, pagriežas viņa virzienā un sāk sarunu. Viņš runā krieviski, bet ar nelielu akcentu.
– Cilvēk, vai tev ir kādi sērkociņi?
– Nē, bet es varu piedāvāt citu variantu. Lūdzu apsēdies.
Katrīna apsēžas uz soliņa, bet nedaudz tālāk no sarunu biedra, un skatās apkārt.
– Sveiks Nikolaj!
– Sveika Katrīna!
– Kā tu mani pazīsti!? Vai mēs esam iepriekš tikušies?
«Jūs lieliski saprotat, ka jūsu rezidenču sastāvs mūsu valstī un mūsu – jūsējā – ir mazākais noslēpums, kāds vien var būt pasaulē. Jautājums tikai, kurš ieradīsies uz tikšanos?
– Sveicieni no Ērika. Jūs rakstījāt, ka varat mums palīdzēt atrast informācijas noplūdes avotu. Kādi ir jūsu nosacījumi?
«Tūlīt runāsim vērsim aiz ragiem un iedzersim viens otru, lai iepazītos!»
– Man nav laika jokiem! Esmu ierobežots laikā.
– Piekrītu, man arī nav daudz atlicis. Mans lūgums ir vienkāršs līdz banalitātei, klasiskās trīs vēlmes: jūs izvediet mani no šīs sasodītās valsts, desmit miljonus skaidrā naudā un māju pie jūras, austrumu krasta dienvidos. Florida vai Džordžija man būtu lieliski.
– Kādas jums garantijas, ka jūs mūs neapmānīsit?
– Garantija ir visvērtīgākā, kas man ir – mana dzīvība. Jā, un vēlos precizēt, ka mūsu aģenta vārdu atklāšu tikai pēc tam, kad būšu ievākusies savā mājā, reģistrējusies uz sava vārda un saņēmusi naudu skaidrā naudā. Vēsture zina daudzus gadījumus, kad īsti krievu «patrioti» palīdzēja jūsu organizācijai, bet pēc tam neveiksmīgi skrēja cauri tiesām, lai tiktu pie grūti nopelnītās naudas. Es negribu būt viens no šiem neliešiem.
– Kas vērsi pie ragiem, tas esi tu, Nikolaj! – Katrīna spēlējās viņam līdzi.
– Man ir preces, jums ir tirgotājs!
– Es pat neesmu redzējis šo produktu.
– Kad tu to ieraudzīsi, tas nemaksās ne centa. Jā, un man ir vēl viens nosacījums, es negribētu tirgoties ne ar ko citu kā vien «kurmja» nosaukumu.
– Ir pārāk daudz nosacījumu, Nikolaj! Vēlos jūs informēt, ka esmu pilnvarots veikt dialogu ar jums tikai bezierunu sadarbības gadījumā ar mūsu organizāciju. Proti, pret mums būsiet simtprocentīgi sirsnīgi, un mūsu sadarbība attieksies uz jebkuriem jautājumiem, gan personībām, gan urbšanas un urbšanas darba formām un metodēm, visu, kas jums kļuvis zināms visā darba laikā. Jums ir tikai viena minūte, lai sniegtu man pozitīvu atbildi, pretējā gadījumā es nekavējoties došos prom.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком,