uzdotu jautājumu, jums jāpaceļ roka,» Elza viņai aizrādīja.
Romanīna pacēla roku, un Katerina pamāja viņai runāt.
– Kāpēc itāļu valoda? Eiropā ir daudz citu valodu, un kādas valodas Āzijā ir daudz vairāk uzmanības vērtas nekā itāļu valoda – meitene runāja ar nelielu nicinājumu, un tajā brīdī viņa joprojām šūpojās savā krēslā.
– Vai jums personīgi itāļu valoda kaut kādā ziņā nepatika? – skolotājs uzdeva pretjautājumu, uzmanīgi skatoties uz skolnieku.
Visa publika saspringa, neviens nevarēja iedomāties, ka jau pirmajā dienā kāds izrādīs tādu nekaunību un sāks strīdēties ar skolotāju. Gandrīz katrs skolēns, kas tagad sēž šajā klasē, gadiem ilgi ir sapņojis šeit mācīties un ir gatavs kā sūklis uzņemt jebkuru informāciju. Bet Romanīna bija pavisam citāda. Viņai tas viss bija tīrs eksperiments, un viņa uzņēmās daudzas brīvības. Lai gan viņa vienmēr ir tik tieša.
Visi pagriezās pret meiteni, gaidot viņas reakciju uz skolotājas vārdiem. Romanīnu nemaz nesamulsināja fakts, ka viņi uz viņu skatās, un pat tad, ja viņi stāvētu ar lāpām un dakšām, viņa nespēlētu mīļas un stulbas aitiņas lomu.
– Pirmkārt, es biju pirmais, kas uzdeva jautājumu, un jums vienkārši uz to ir jāatbild, profesor. Kāpēc man nepatika valoda? Nezinu, man liekas, ka viņam der tikai mīļas, mīļas muļķības, bet kā viņš var neizpausties viņiem uz lielajiem ekrāniem?» meitene paraustīja plecus.
– Es atbildēšu uz jūsu jautājumu. Itāļu valoda ir ļoti harmoniska valoda, un daudzi ikoniski režisori nāk no šīs valsts. Vai jūs apmierina šī atbilde? – Elza, stāvot pie pults, nedaudz paliecās uz priekšu un pielika pirkstu pie mutes, viņa bija pārsteigta par studentes uzvedību, bet viņai patika, ka beidzot kāds nebaidījās izteikt savu viedokli.
– Ne īsti. Man jūsu argumenti ir diezgan neloģiski un vāji, lai pārliecinātu mani, ka man šī valoda man būs vajadzīga manā karjerā.
Lielākā daļa studentu sāka locīt galvu pret stulbumu, Emma bailīgi paskatījās uz draudzeni un deva viņai dažādus signālus, lai viņa nomierinās. Taču Romāniņu nevar nobremzēt, ja viņa jau ir uzņēmusi apgriezienus. Viņa ir kā lokomotīve, kas virzās uz priekšu, un pat kāds, kas nospiež slēgvārstu, nedarbosies. Isajevs ar interesi vēroja meiteni. Viņš joprojām bija dusmīgs uz viņu, bet viņa noteikti izcēlās starp visiem studentiem no visiem kursiem.
«Vai jūs tagad aicināt mani šeit dejot, lai es varētu jums pastāstīt par valodas jaukumiem krāsās un dziesmās?» – Katerina smaidot jautāja.
– Muzikāls? Un tā būtu ļoti laba valodas prezentācija un varbūt jūs varētu mani pārliecināt par itāļu valodas nepieciešamību – Vesta paraustīja plecus, aiz muguras sēdošais viņu pagrūda un viņa ar rakstāmgaldu atsitās pret krūtīm. «Bet es baidos, ka šeit klātesošie studenti ir gatavi izpildīt katru jūsu kaprīze, jo viņi tiks nosūtīti uz šejieni, lai kļūtu par ļoti foršām zvaigznēm.» Viņi pat būtu priecīgi, ja sāktu mācīties svahili – Romanīna sarkastiski pasmīnēja, tas bija dārzā aiz sēdošā vīrieša iemests akmens.
«Nu, dāma, jums ir laba mēle un jūsu vārdiem ir kāda nozīme, bet ļaujiet man tomēr izvēlēties mācību programmu,» profesors atkal iztaisnojās un atvēra žurnālu, kas gulēja viņas priekšā katedrā. «Vai jūs būtu tik laipns un pieceltos un iepazīstinātu ar sevi?»
Romanīna iebāza rokas sava lielā purpursarkanā sporta krekla kabatās, ar kāju atgrūda krēslu un iespaidīgi piecēlās.
– Kā vēlaties, profesor 1. Mon nom Vesta Romanino. 2 Hablo 4 idiomas. 3 Bet, ja jautājat, uzziniet vairāk par Itāliju. 4
Visa publika sastinga, daži pat nespēja novaldīt pārsteiguma saucienu. Profesors, tāpat kā lielākā daļa studentu, sastinga izbrīnā. Tādi cilvēki akadēmijā nenāk bieži, lai neteiktu, ka tā ir unikāla. Romāņina uzvedās pilnīgi dabiski, viņa pat nepacēla uzaci, kad vairāki skolēni sāka uz viņu rādīt ar pirkstiem un čukstēt viens ar otru.
– Vai jums ir nepieciešams tulkojums? – pēc kāda laika students pagriezās pret profesoru.
– Droši vien nē, manas spāņu valodas zināšanas pietika, lai saprastu, ka tu runā 4 valodās. Kāda bija pēdējā valoda? – Elza ar neslēptu interesi jautāja.
– Hangul, cilvēki to sauc par korejiešu valodu.
Karamele pagriezās pret Vāveri un klusi sacīja:
«Viņa rīko šovu tā, it kā vēlētos saņemt medaļu par patosu.» Briesmīgs skats.
– Tavas zināšanas ir pārsteidzošas, Vesta. Apsēdies.
Vesta pamāja ar galvu un atgriezās savā vietā, taču stundu neatgriezeniski izjauca jaunā skolēna uzvedība. Bet, paldies Dievam, atskanēja zvans.
«Nu, es priecājos jūs visus satikt.» Tiekamies nākamajā nodarbībā. Tiekamies vēlāk – profesore paņēma piezīmes no kanceles un izgāja no klases.
Studenti sāka krāmēt somas, vairums no viņiem apsprieda sīkā cienītāja nekaunīgo uzvedību. Emma pielēca no sēdekļa un paskatījās uz savu draugu, nespēdama neko pateikt. Viņa bija sašutusi par draudzenes uzvedību, meitene gaidīja, ka viņai būs stiprs plecs, uz kura varēs balstīties, bet šķiet, ka viņa tikai liek sevi izskatīties pēc pilnīgas muļķes un augstprātīgas, un tādus cilvēkus nemīl nevienā vietā, laika pārbaudīta prakse.
«Emma, aizver muti, pretējā gadījumā tagad tur lidos mušas,» smaidot sacīja Romāņina, šķūrējot mantas mugursomā.
– Iekšā un! – Lankova iesaucās, viņa bija gatava turpināt, bet tas neizdevās.
Vesta labajā rokā sēdēja Isajevs, kurš nesteidzās pamest auditoriju. Puisis piecēlās un saskārās aci pret aci ar Romāniņu, precīzāk, meitene mazā auguma dēļ redzēja tikai viņa krūtis.
«Čau, mazā,» Senija teica, pamājot viņai pa degunu. – Nedižojies, citādi sadursies ar problēmām. Šis ir draudzīgs padoms, un jums par to nav man jāpateicas.
Vi pacēla galvu un aiz sašutuma saburzīja pieri, meitene atgrūda puisi, lai nabaga puisis nelido atpakaļ pie rakstāmgalda, bet tomēr šoreiz bija ātrāks un nostājās uz kājām.
– Pirmkārt, es neesmu niecīgs pret jums. Un kad tu kļuvi par manu draugu, vai ne? Es neatceros, bet man ir lieliska atmiņa. Ejam Em- Romāniņa uzkāra plecā mugursomu, paņēma draudzeni un izvilka līdzi no kabineta.
– Kāpēc viņa ir tik dusmīga? – Valters jautāja, pieejot pie drauga. – Un kas viņa vispār ir?
«Traka sieviete ar ļoti dumpīgiem tarakāniem savā mazajā galvā,» Arsenijs atbildēja, pakārdams mugursomu uz pleca.
Puiši saskatījās, nemanot, kā aiz viņiem nopūtās trīs līdzjutēji. Šīs meitenes apdzina puišus un ielidoja koridorā, ar acīm viņas sāka meklēt to pašu uzbrucēju, kurš iestudēja šovu pārim.
– Kas tālāk mūsu grafikā? – Vesta jautāja, ar rokām turot mugursomas lencītes, kas karājās viņai aiz muguras.
«Es esmu dusmīga uz tevi, un tu to zini,» Emma neapmierināti nomurmināja, grozot rokās saburzīto stundu grafiku.
– Nāc, Em. Es tikai izteicu savu viedokli, mums it kā ir vārda brīvība, vai ne? – meitene draudzīgi viegli uzsita draudzenei pa plecu.
«Horeogrāfijas stunda,» meitene atbildēja, dusmas aizstājot ar žēlastību.
Tie trīs fani, kuri bija vienkārši sajūsmā, ieraugot Isajevu, pielidoja pie viņiem.
– Kā