kad viņa bija pakāpusies atpakaļ, lai pieliktu vijoli sev pie pleca, satvērusi lociņu, vairākas reizes pārvilkusi ar to pār stīgām, izvilinājusi dažas notis, tad pagriezusi galvu un sākusi gaidīt viņa mājienu. Vēl nepaņēmusi rokās vijoli, viņa vienmēr izskatās nedroša, neveikla. Taču tad viņa pārvēršas, vienā mirklī saņemas, izslienas, kļūst bezgalīgi gracioza, un pār viņas pievērtajiem plakstiņiem pārlaižas ekstāzes pārņemtas svētās izteiksme.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.