Baltā itāļu marmora kapa piemineklis, ko pasūtījis Edgara brālēns Nelsons Po, tika iznīcināts, kad no sliedēm noskrējis vilciens ietriecās kapsētas noliktavā, kur glabājās piemineklis. Tā vietā uz kapa tika uzstādīta akmens plāksne, uz kuras bija rakstīts Nr.80. 1873.gadā dzejnieks Pols Heine apmeklēja Po kapu un, šokēts par tā postošo stāvokli, rakstīja rakstu avīzē. Sāra Raisa, skolotāja no Baltimoras, ir uzsākusi līdzekļu vākšanas pasākumus jauna pieminekļa izveidei. Ziedojumi nāca no daudziem cilvēkiem un no citām ASV pilsētām. Jaunā pieminekļa projekta autors bija arhitekts Džordžs Frederiks, un būvniecību veica pulkvedis Sisons. Kopējās pieminekļa izmaksas bija nedaudz vairāk par 1500 USD. Mirušo mirstīgo atlieku pārapbedīšana notika 1875. gada 1. oktobrī jaunā vietā, blakus baznīcas fasādei. Bijušo kapu vietu klāja pilsētas iedzīvotāja dāvināts akmens. Trīs kapu racēji, kas ekshumēja Po mirstīgās atliekas, vispirms izraka jauno karavīru. Zem tā viņi atrada Po zārku. Dažus gadus vēlāk viņa sievas Virdžīnijas mirstīgās atliekas tika pārvietotas uz Po jauno kapu, jo kapsēta, kurā viņa tika apglabāta, tika iznīcināta un viņai nebija pēcnācēju, kas varētu pieprasīt viņas mirstīgās atliekas. Viens no Po agrīnajiem biogrāfiem paņēma viņas mirstīgās atliekas un glabāja tās kastē zem savas gultas, līdz tās beidzot tika pārapbedītas kopā ar viņas vīra mirstīgajām atliekām. Tas notika Edgara Alana Po dzimšanas 76. gadadienā. Edgara Alana Po bibliogrāfijā ir divi stāsti, divi dzejoļi, viena luga, aptuveni 70 noveles, 50 dzejoļi un 10 esejas. Rakstnieka dzīves laikā tika izdoti 7 viņa darbu krājumi: 4 poētiski un 3 prozas. Po literārā karjera sākās 1827. gadā, izdodot dzejas krājumu «Tamerlane un citi dzejoļi», kas izdots ar pseidonīmu «Bostonietis». Kritika nepievērsa uzmanību nezināmajam autoram. Viņa nākamā kolekcija arī palika nepamanīta. Visveiksmīgākais darbs rakstnieka dzīves laikā bija «Zelta blaktis», kas uzvarēja stāstu konkursā. Par to Po saņēma savas karjeras lielāko vienreizējo honorāru – 100 dolārus. Grāmatā The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinātniskās fantastikas žanra pamatus. Tam sekoja stāsts par Artura Gordona Pima piedzīvojumiem un nepabeigtā Jūliusa Rodmena dienasgrāmata. 1841. gadā publicētais stāsts «Slepkavība Morga ielā» atnesa viņam pasaules slavu kā detektīvžanra pamatlicējam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis». Jaunā pieminekļa projekta autors bija arhitekts Džordžs Frederiks, un būvniecību veica pulkvedis Sisons. Kopējās pieminekļa izmaksas bija nedaudz vairāk par 1500 USD. Mirušo mirstīgo atlieku pārapbedīšana notika 1875. gada 1. oktobrī jaunā vietā, blakus baznīcas fasādei. Bijušo kapu vietu klāja pilsētas iedzīvotāja dāvināts akmens. Trīs kapu racēji, kas ekshumēja Po mirstīgās atliekas, vispirms izraka jauno karavīru. Zem tā viņi atrada Po zārku. Dažus gadus vēlāk viņa sievas Virdžīnijas mirstīgās atliekas tika pārvietotas uz Po jauno kapu, jo kapsēta, kurā viņa tika apglabāta, tika iznīcināta un viņai nebija pēcnācēju, kas varētu pieprasīt viņas mirstīgās atliekas. Viens no Po agrīnajiem biogrāfiem paņēma viņas mirstīgās atliekas un glabāja tās kastē zem savas gultas, līdz tās beidzot tika pārapbedītas kopā ar viņas vīra mirstīgajām atliekām. Tas notika Edgara Alana Po dzimšanas 76. gadadienā. Edgara Alana Po bibliogrāfijā ir divi stāsti, divi dzejoļi, viena luga, aptuveni 70 noveles, 50 dzejoļi un 10 esejas. Rakstnieka dzīves laikā tika izdoti 7 viņa darbu krājumi: 4 poētiski un 3 prozas. Po literārā karjera sākās 1827. gadā, izdodot dzejas krājumu «Tamerlane un citi dzejoļi», kas izdots ar pseidonīmu «Bostonietis». Kritika nepievērsa uzmanību nezināmajam autoram. Viņa nākamā kolekcija arī palika nepamanīta. Visveiksmīgākais darbs rakstnieka dzīves laikā bija «Zelta blaktis», kas uzvarēja stāstu konkursā. Par to Po saņēma savas karjeras lielāko vienreizējo honorāru – 100 dolārus. Grāmatā The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinātniskās fantastikas žanra pamatus. Tam sekoja stāsts par Artura Gordona Pima piedzīvojumiem un nepabeigtā Jūliusa Rodmena dienasgrāmata. 1841. gadā publicētais stāsts «Slepkavība Morga ielā» atnesa viņam pasaules slavu kā detektīvžanra pamatlicējam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis». Jaunā pieminekļa projekta autors bija arhitekts Džordžs Frederiks, un būvniecību veica pulkvedis Sisons. Kopējās pieminekļa izmaksas bija nedaudz vairāk par 1500 USD. Mirušo mirstīgo atlieku pārapbedīšana notika 1875. gada 1. oktobrī jaunā vietā, blakus baznīcas fasādei. Bijušo kapu vietu klāja pilsētas iedzīvotāja dāvināts akmens. Trīs kapu racēji, kas ekshumēja Po mirstīgās atliekas, vispirms izraka jauno karavīru. Zem tā viņi atrada Po zārku. Dažus gadus vēlāk viņa sievas Virdžīnijas mirstīgās atliekas tika pārvietotas uz Po jauno kapu, jo kapsēta, kurā viņa tika apglabāta, tika iznīcināta un viņai nebija pēcnācēju, kas varētu pieprasīt viņas mirstīgās atliekas. Viens no Po agrīnajiem biogrāfiem paņēma viņas mirstīgās atliekas un glabāja tās kastē zem savas gultas, līdz tās beidzot tika pārapbedītas kopā ar viņas vīra mirstīgajām atliekām. Tas notika Edgara Alana Po dzimšanas 76. gadadienā. Edgara Alana Po bibliogrāfijā ir divi stāsti, divi dzejoļi, viena luga, aptuveni 70 noveles, 50 dzejoļi un 10 esejas. Rakstnieka dzīves laikā tika izdoti 7 viņa darbu krājumi: 4 poētiski un 3 prozas. Po literārā karjera sākās 1827. gadā, izdodot dzejas krājumu «Tamerlane un citi dzejoļi», kas izdots ar pseidonīmu «Bostonietis». Kritika nepievērsa uzmanību nezināmajam autoram. Viņa nākamā kolekcija arī palika nepamanīta. Visveiksmīgākais darbs rakstnieka dzīves laikā bija «Zelta blaktis», kas uzvarēja stāstu konkursā. Par to Po saņēma savas karjeras lielāko vienreizējo honorāru – 100 dolārus. Grāmatā The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinātniskās fantastikas žanra pamatus. Tam sekoja stāsts par Artura Gordona Pima piedzīvojumiem un nepabeigtā Jūliusa Rodmena dienasgrāmata. 1841. gadā publicētais stāsts «Slepkavība Morga ielā» atnesa viņam pasaules slavu kā detektīvžanra pamatlicējam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis». Po literārā karjera sākās 1827. gadā, izdodot dzejas krājumu «Tamerlane un citi dzejoļi», kas izdots ar pseidonīmu «Bostonietis». Kritika nepievērsa uzmanību nezināmajam autoram. Viņa nākamā kolekcija arī palika nepamanīta. Visveiksmīgākais darbs rakstnieka dzīves laikā bija «Zelta blaktis», kas uzvarēja stāstu konkursā. Par to Po saņēma savas karjeras lielāko vienreizējo honorāru – 100 dolārus. Grāmatā The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinātniskās fantastikas žanra pamatus. Tam sekoja stāsts par Artura Gordona Pima piedzīvojumiem un nepabeigtā Jūliusa Rodmena dienasgrāmata. 1841. gadā publicētais stāsts «Slepkavība Morga ielā» atnesa viņam pasaules slavu kā detektīvžanra pamatlicējam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis». Po literārā karjera sākās 1827. gadā, izdodot dzejas krājumu «Tamerlane un citi dzejoļi», kas izdots ar pseidonīmu «Bostonietis». Kritika nepievērsa uzmanību nezināmajam autoram. Viņa nākamā kolekcija arī palika nepamanīta. Visveiksmīgākais darbs rakstnieka dzīves laikā bija «Zelta blaktis», kas uzvarēja stāstu konkursā. Par to Po saņēma savas karjeras lielāko vienreizējo honorāru – 100 dolārus. Grāmatā The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinātniskās fantastikas žanra pamatus. Tam sekoja stāsts par Artura Gordona Pima piedzīvojumiem un nepabeigtā Jūliusa Rodmena dienasgrāmata. 1841. gadā publicētais stāsts «Slepkavība Morga ielā» atnesa viņam pasaules slavu kā detektīvžanra pamatlicējam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis».
«Tas ir pārsteidzoši, cik daudz informācijas jūs glabājat savā galvā,» sacīja apdullināta Sāra.
«Bet es pat neesmu teicis pusi no tā, ko zinu par Po,» atbildēja glaimotais Belcebuls.
5. Viņi spēlēja dambreti un Belcebuls, protams, stundas laikā izrādījās uzvarētājs daudz biežāk nekā Sāra. Tas nav pārsteidzoši, jo viņš bija plašs un dziļi domājošs radījums. Viņš varēja veikt vairākus sarežģītus uzdevumus vienlaikus, kamēr Sāra domāja šaurās naturālisma robežās, kas raksturīgs visiem tiem, kuri, kā saka, klīst tumsā. Kamēr Belcebula skatiens bija vērsts uz šaha galdiņu, Sāra nenovērsa skatienu uz viņu, viņa izstiepa kāju zem galda un pieskārās viņa kājai. Neskatoties viņa juta, ka viņš nedaudz saspringst, bet to neizrādīja.