Nozagtie skūpsti. Kristīna Doda

par piedāvājumu. – Pārlaidis skatienu vestibilam, Rafe pamanīja, ka tuvojas Brūka. – Atvaino, – viņš teica un acumirklī izmeta no prāta Dženu, spa pakalpojumus un viņas gatavībā turēto pēcpusi.

      Minētā pēcpuse bija noderējusi it labi, lai pamaigotos vidusskolas laikā, bet tagad Rafe vairs nebija izmisīgs, seksuāli uzbudināts pusaudzis. Vismaz ne tad, ja viņam deguna priekšā grozījās Džena Kempbela.

      Viss Rafes izmisīgums tika taupīts Brūkai.

      Rafe di Luka viņu neatcerējās.

      Džena Kempbela palika stāvam, kamēr viņš kopā ar Brūku Petersoni piegāja pie reģistrācijas letes.

      Rafe di Luka viņu neatcerējās.

      Džena gan labi atminējās viņu satikšanos bibliotēkā, kopīgo smiešanos, puiša sejas izteiksmi, kad viņa noliecās tam pāri, teju vai piekļaudama krūšu bedrīti viņa sejai… Gluži kā izsalkumā Rafe Dženu sagrāba, piespieda pie sienas, glāstīja krūtis, viņa mēle ielauzās viņas mutē atkal un atkal, itin kā Rafe izmisīgi alktu pēc īsti karstasinīgas meitenes tās saltās kuces vietā, kas skaitījās viņa draudzene. Un tad viņš pārtrauca iesākto un aizlaidās, itin kā baidoties paņemt Dženu priekšā turpat bibliotēkā.

      Bet tagad Rafe di Luka vispār neatcerējās Dženu. Pat lāgā nemēģināja izlikties, ka atceras.

      Krūtīs rūga pazemojums.

      Džena atcerējās, ka bija ievilinājusi puisi bibliotēkā, piesolot palīdzēt matemātikā – turklāt ar ievilināšanu īpaši nopūlēties nenācās. Viņa atcerējās ikvienu sīkumu, gan viņu maigošanos, gan skūpstus. Rafe bija vislabākais no visiem, kas viņai bijuši, straujš, spēcīgs, neapvaldīts. Vakaros viņa mēdza iztēloties, kāda būtu mīlēšanās ar šādu vīrieti, kam penis garš un karsts, gurnu kustības straujas un spēcīgas. Viņš nu gan spētu apmierināt sievieti vairākas reizes naktī. Viņš atrastos viņas augumā visu laiku.

      Džena iekoda lūpā tik stipri, lai sajustu sāpes.

      Visus šos gadus viņa bija cerējusi, ka Rafe atgriezīsies un pabeigs iesākto.

      Viņš vispār neatcerējās Dženu.

      Bet gan šo kuci Brūku Petersoni.

      Brūka Petersone.

      Dženas priekšniece.

      Šobrīd Rafe lūkojās uz viņu tā, it kā pats būtu saldējums, bet viņa karsts īriss ar virsū uzspraustu ķirsi.

      Džena ienīda Brūku Petersoni. Vienmēr bija ienīdusi.

      Vidusskolā viņa nicināja šo grūtsirdīgo, dzīves sāpināto ņuņņu. Kura tomēr jau pirmajā dienā bija pamanījusies nocelt sev izskatīgāko no di Luku zēniem un kļūt par viņa labu draugu. Visi zināja, ka starp viņiem nekā nav, jo mazā Brūka bija nevainīga un pārlieku baidījās atdoties Rafem.

      Un piepeši viņi kļuva par nešķiramu un tik kaislīgu pāri, ka pat gaiss viņu tuvumā šķita svilinām ādu. Pusaudži sačukstējās, ka šie abi līdzinoties Edvardam un Bellai, mīlētājiem, kas tik ļoti pārņemti ar savām jūtām, ka visu laiku staigā sadotām rokām, elpo vienu gaisu un raugās tikai viens uz otru.

      Tas bija šķebinoši, un Džena to nespēja izturēt, tāpēc sameloja tētim, ka vēlas doties uz koledžu krietni pirms mācību sākuma, lai iepazītos ar telpām un teritoriju.

      Viņa bija nikna ka pūķis, kad uzzināja, ka Rafe un Brūka izšķīrušies gandrīz tūlīt pēc viņas aizbraukšanas. Džena neatradās tuvumā, lai uzlasītu paliekas.

      Pēc tam Džena gadiem ilgi gaidīja iespēju pārliecināt Rafi, ka viņš vēlas drātēt īstu un pilnasinīgu sievieti.

      Bet viņš pat neatcerējās Dženu.