to tu tālu netiksi.
Viņam bija taisnība. Lūsija pasniedzās pēc ķiveres. Palūkojusies apkārt, lai pārliecinātos, ka neviens neskatās, viņa no plastmasas maisiņa izņēma savas sabojātās kurpes, atstājot tajā tikai talāru. Viņa samīcīja maisiņu un pabāza to zem sava vaļīgā sporta krekla, nostiprinot to ar džinsu jostu, lai tas neizslīdētu.
Tā bija maskēšanās, kuru Nīlija izmantoja pirms daudziem gadiem, kad bija aizbēgusi no Baltā nama. Varbūt tā noderēs arī Lūsijai. Ja viņai paveiksies, neviens nesaistīs bijušās prezidentes meitu ar šo lētās drēbēs tērpušos grūtnieci. Viņa izskatīsies pēc kārtējā stulbā sievišķa, kas sapinies ar nepareizo puisi.
Panda palūkojās uz viņas mākslīgo grūtnieces vēderu.
– Nu tā, es grasos kļūt par tēvu, bet sekss nemaz nebija tik labs.
Lūsija apspieda vēlmi atvainoties.
Izskatījās, ka puisis iztiek tikai ar divām sejas izteiksmēm:
nevērīgu un vīpsnājošu. Tagad viņš vīpsnāja.
– Tu nemaz neizskaties pietiekami veca, lai tas būtu likumīgi.
Lūsija allaž bija izskatījusies jaunāka par saviem gadiem, un pašreizējais ietērps padarīja viņu vēl jaunāku. Nez vai es esmu tava pirmā pusaudze. Tā viņam teiktu Mega, taču Lūsija aizgriezās, iemeta sabojātās kurpes atkritumu urnā un piesardzīgi devās uz restorāna pusi.
Viņai par atvieglojumu neviens nepievērsa nekādu uzmanību – ne tāpēc, ka Lūsija bija slikti ģērbusies un ar grūtnieces vēderu, bet tāpēc, ka visi nolūkojās uz Pandu. Šajā ziņā viņš bija tāds pats kā Teds. Viņi abi atstāja lielu iespaidu – Teds labu, Panda ne tik labu.
Lūsija devās uz tualeti, mazliet apmazgājās un piekārtoja savu grūtnieces vēderu. Iznākot viņa jutās gandrīz kā cilvēks.
Panda stāvēja pie durvīm. Viņam mugurā bija tas pats saburzītais krekls, taču viņš smaržoja pēc ziepēm. Puisis nopētīja Lūsijas grūtnieces vēderu.
– Tas nešķiet īpaši ticams.
– Kamēr tu būsi tuvumā, neviens man nepievērsīs lielu uzmanību.
– To mēs vēl redzēsim.
Lūsija sekoja viņam pie galdiņa. Vairāki cilvēki telpā noskatījās, kā viņi apsēžas atsevišķā nodalījumā viens otram pretī. Viņi pasūtīja, un gaidot, kad tiks atnests ēdiens, Panda vēroja bumbiņas, kas ripinājās stūrī novietotā televizora ekrānā.
– Kamēr tu biji mazmājiņā, ziņās teica, ka tava ģimene atgriezusies Virdžīnijā.
Lūsija nejutās pārsteigta. Palikt Vainetā viņiem būtu neērti.
– Rīt viņi dodas uz Barselonu, kur notikšot Vispasaules Veselības aizsardzības organizācijas konference.
Viņš neizskatījās pēc tāda, kurš varētu zināt, kas ir konference, nemaz nerunājot par Vispasaules Veselības aizsardzības organizāciju.
– Kad tu piezvanīsi Tedam, lai pateiktu, ka esi izdarījusi muļķību?
– Es nezinu.
– Aizbēgšana neatrisina problēmas, kuras tāda bagāta meitene kā tu ir ieņēmusi galvā. – Puiša vieglā vīpsna liecināja, ka viņš netic patiesu problēmu eksistencei Lūsijas gadījumā.
– Es nebēgu, – viņa atcirta. – Es esmu… atvaļinājumā.
– Nepareizi. Es esmu atvaļinājumā.
– Un es tev piedāvāju samaksāt tūkstoš dolāru plus izdevumus, lai tu paņemtu mani sev līdzi.
Šajā brīdī tika atnests viņu ēdiens. Viesmīle novietoja Lūsijai priekšā šķiņķa un siera burgeru, sīpolu riņķīšus un dārza salātus. Panda piestūķēja muti ar ēdamo, tiklīdz viesmīle bija aizgājusi.
– Un ko tu iesāksi, ja es atteikšos?
– Es sameklēšu kādu citu, – viņa noteica, lai gan tas bija neiedomājami. Neviena cita nebija. – To tur tipu. – Viņa pamāja uz skarba izskata puisi, kurš sēdēja pie cita galdiņa ar pankūku šķīvi priekšā. – Es palūgšu viņam. Viņš izskatās pēc tāda, kam varētu noderēt nauda.
– Vai tev par to pavēstīja viņa krēpes?
Nez vai Panda bija īstais cilvēks, kurš varētu atļauties kritizēt kāda cita frizūru, lai gan pārējās sievietes restorānā, šķiet, nebija tik bargas kā Lūsija.
Izskatījās, ka viņš nespēj darīt divus darbus vienlaicīgi, un kādu laiku deva priekšroku domāšanai, atstājot novārtā ēšanu. Visbeidzot Panda nokoda lielu kumosu un ar pilnu muti noteica:
– Vai tu man garantē taukšķi, pat ja neizturēsi šodienu?
Viņa pamāja un tad paņēma vienu no krītiņiem, kas bija atstāti uz galdiņa bērnu vajadzībām. Lūsija uzrakstīja kaut ko uz salvetes un tad pastūma to pāri galdiņam uz Pandas pusi.
– Te būs. Mums ir līgums.
Viņš to nopētīja, un tad pastūma malā.
– Tu iznerroji kārtīgu džeku.
Lūsija cīnījās ar asarām.
– Labāk ātrāk nekā vēlāk, vai ne? Pirms viņš uzzina, ka kritis par upuri nepatiesai reklāmai. – Viņa nožēloja, ka nav paklusējusi, taču Panda tikai apgrieza otrādi kečupa pudeli un uzsita pa tās dibenu.
Viesmīle atgriezās, lai atnestu kafiju un nopētītu Pandu. Lūsija sagrozījās, un plastmasas maisiņš nočaukstēja zem viņas sporta krekliņa. Kafijkanna sastinga gaisā, un viesmīle pagriezās pret viņu. Lūsija nodūra galvu.
Panda paķēra uz salvetes uzrakstīto līgumu un noslaucīja ar to lūpas.
– Sīkajam nepatīk, kad viņa par ātru ēd.
– Jūs, meitenes, paliekat stāvoklī aizvien jaunākas, – sacīja viesmīle. – Cik tev ir gadu, mīļā?
– Pilngadīga, – Panda noteica, pirms Lūsija paguva atbildēt.
– Tik tikko, – viesmīle nomurmināja. – Kad tev jādzemdē? – Ē… augustā? – Lūsija to izrunāja kā jautājumu, nevis kā apgalvojumu, un viesmīle likās samulsusi.
– Vai septembrī. – Panda ar puspievērtām acīm atzvila sēdeklī. – Atkarībā no tā, kurš ir tēvs.
Sieviete ieteica Pandam nolīgt labu advokātu un aizgāja.
Viņš atbīdīja savu tukšo šķīvi.
– Mēs varētu būt Ostinas lidostā pēc pāris stundām.
Nekādas lidmašīnas. Nekādas lidostas.
– Es nevaru lidot, – Lūsija sacīja. – Man nav dokumentu. – Piezvani savai sencenei un liec, lai viņa par to parūpējas. Šis izpriecas brauciens man tāpat ir pietiekami daudz izmaksājis.
– Es jau tev teicu. Pieraksti savus izdevumus. Es tev atlīdzināšu. Plus tūkstoš dolāru.
– Kur tu dabūsi čunguru?
Viņai nebija ne jausmas.
– Gan es izdomāšu.
Lūsija bija devusies uz ballīti, zinot, ka tur notiks iedzeršana. Viņai bija gandrīz septiņpadsmit gadu, neviens negrasījās lietot narkotikas, un Mets ar Nīliju nekad neko neuzzinās. Kas nu tur liels?
Pēc tam Kortnija Bārnsa bija nolikusies ģībonī aiz dīvāna, un neviens nespēja viņu uzmodināt. Kāds