Latgales priekšpilsētā atrodas Spīķeru kvartāls, Maskavas forštate, Grīziņkalns, Krasta, Pļavnieku un Ķengaraga mikrorajoni.
– Spīķeri – tas ir seno noliktavu kvartāls, kas atrodas tieši pretī Centrāltirgum. Pavisam nesen 19. gs. būvētās sarkano ķieģeļu noliktavas tika pilnīgi restaurētas un labiekārtotas. Ir pamats apgalvot, ka drīzumā kvartāls kļūs par populāru tūristu atpūtas vietu.
– Maskavas forštate, jeb tautā saukta Maskačka, ir tradicionāla krievu tirgotāju apmešanās vieta jau kopš 16. gs., un tas ir viens no vecākajiem Rīgas rajoniem. Vēsturiski šeit dominē vienstāvu un divstāvu koka apbūve. Daudzas koka ēkas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Pamazām tās tiek restaurētas un renovētas. Maskavas forštatē ir arī daudz pirmskara laika mūra namu. Šeit atrodas vairāki kapi, dažādu konfesiju dievnami, tai skaitā Rīgas Grebeņščikova vecticībnieku draudzes dievnams. Pie paša centrāltirgus atrodas Zinātņu akadēmija, kur atrodas arī skatlaukums.
– Grīziņkalns – Rīgas rajons, kurš atrodas blakus «klusajam centram». Nosaukums ir radies no Griesenberg (vācu val. – smilšu kāpa), kas savienojumā ar latviešu «kalns» veido Grīziņkalns. Grīziņkalna apkaime tika iekļauta pilsētas robežā 1786. gadā. Faktiski šis mikrorajons sākas pie Matīsa ielas un ir līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, ieskaitot Tallinas ielu, «Daugavas stadionu», Grīziņkalna parku, Ziedoņdārzu un ietver visas tam pieguļošās teritorijas, ieskaitot ūdenstorņus un gāzes krātuves. Kopš 19. gs. beigām, 20. gs. sākuma Lienes, Mūrnieku, Lauku, Sparģeļu, Artilērijas, Alauksta, Laboratorijas, Zvaigžņu, Jāņa Asara, Pērnavas ielās ir saglabājies daudz koka ēku ar daļējām ērtībām un krāsns apkuri. Mikrorajona centrālajās ielās – A. Čaka, Pērnavas, Artilērijas, Avotu, Krāsotāju un Matīsa ielās – dominē piecstāvu īres nami. 1970. gadu beigās 80. gadu sākumā Vārnu, Zvaigžņu, Alauksta, Pērnavas un Laboratorijas ielās tika uzbūvēts zināms skaits 103. sērijas namu, kā arī specprojektu padomju elites vajadzībām. Jāatzīmē, ka koka arhitektūra tiek uzskatīta par kultūrvēsturisku vērtību un atrodas UNESCO aizsardzībā. UNESCO aizsargā arī Jūgendstila mājas.
– Krasta – gan rajons, gan arī iela ar tādu pašu nosaukumu, kas iet no Spīķeriem gar Daugavu līdz Dienvidu tiltam. Agrāk šeit bija tikai rūpnieciskā zona, bet jau 70. gados šeit sākās dzīvojamā apbūve. Slāvu ielas rajonā atrodas 467. un 602. sērijas nami. Šeit atrodas slavenais Atpūtas komplekss LIDO – visu rīdzinieku iecienīta atpūtas vieta. Rajonā atrodas tirdzniecības centri MOLS un MC² u.c.
– Pļavnieki. Rajons radīts uz lauksaimniecības zemes 80. gadu beigās. Padomju laika apbūve, pārsvarā 119., 602. un 467 sēriju nami, neliels 104. sērijas augstceltņu īpatsvars, kā arī specprojekti, tautā saukti par «kukurūzu». Vēlākā periodā šeit bija uzbūvēts liels mūsdienīgu namu daudzums, kuri stipri atšķiras ar komforta un arhitektoniskajiem parametriem.
– Ķengarags tika iekļauts Rīgas sastāvā 1924. gadā. Tolaik šeit atradās vasarnīcas, privātā apbūve kopš tā laika radonā daļēji ir saglabājusies. Eksistē divas versijas attiecībā uz rajona nosaukumu. Pirmā vēstī, ka rajons nosaukts nodevēja Kangara vārdā, kurš ir sanaidojis senās ciltis. Nosaukums Kangara Rags radies pēc tam, kas bīskaps Alberts sagrāva šajā vietā stāvējušo Pērkona dievnamu. Otrais nosaukums ir daudz prozaiskāks un vēsta, ka nosaukums radies no zvejnieka Kengas vārda, kas tulkojumā no līvu valodas nozīmē «tupele, zābaks». Rajonā pārsvarā ir 5 stāvu mūra un Hruščova laika apbūve, jaunā un vecā lietuviešu projekta nami, t.i. 12 stāvu mazģimeņu mājas, kā arī neliels skaits specprojektu. Ievērojamas vietas – Promenāde gar Daugavu, bistro LIDO «Krievu sēta».
Ziemelu rajons – aizņem 77 kvadrātkilometrus lielu teritoriju Rīgas ziemeļos, Daugavas labajā krastā. Sākas Vecrīgā pie Rīgas Pasažieru ostas, un turpinās uz ziemeļiem, ieskaitot lielāko Ķīšezera daļu un beidzas pie Rīgas jūras līča. Rajonu no vienas puses robežo Daugava, no otras – tādas ielas kā Eksporta, Hanzas, Pulkveža Brieža, Ganību Dambis, tālāk Bukultu, Gaujas, Ķīšezera, tālāk robeža iet pa Ķīšezeru līdz pilsētas robežai Jaunciema gatvē un tālāk gar krastu līdz Daugavas ietekai jūrā. Ziemeļu rajona mikrorajoni ir: Pētersala—Andrejsala, Sarkandaugava, Mīlgrāvis jeb Mangaļi, Mežaparks, Kundziņsala, Vecmīlgrāvis, Suži, Trīsciems, Bukulti, Mangaļsala un Vecāķi.
– Pētersala-Andrejsala – ostas rūpnieciskais rajons netālu no Rīgas centra. Tā ir pussala Daugavas upē, kur atrodas Rīgas Brīvosta. Bez ostas objektiem šeit atrodas arī pasažieru osta un Andrejosta. Uz paralēli Daugavai esošās Eksporta ielas ir izvietojies mikrorajons Pētersala, kur dominē padomju laika Staļina un Hruščova laika apbūve.
No ievērojamiem objektiem ir jāatzīmē Dziesmu svētku parks. Parkam ir arī citi nosaukumi – Viesturdārzs un Pētera parks. Parks ir viena no kultūras pasākumu – koncertu, izstāžu, izrāžu – norises vietām. Viens no pilsētas vecākajiem parkiem, tam pamatus ir licis Pēteris I pēc uzvaras krievu-zviedru karā. 1873. gadā parkā notika Pirmie latviešu dziesmu svētki, tika uzbūvēta estrāde 1000 dziedātājiem. Viesturdārzā atrodas liels daudzums pieminekļu un skulptūru, piemēram Aleksandra vārti un izcilāko latviešu mūziķu bareljefi.
– Sarkandaugava – ostas rajons, aizņem vietu gar Daugavas atteku ar tādu pašu nosaukumu pretim Kundziņsalai līdz attekai Mīlgrāvis. Rajonā galvenokārt sakoncentrēti dažādi ostas infrastruktūras objekti. Savā laikā tas ir bijis visindustriālākais pilsētas rajons, šeit ražoja cukuru, alu, notika kokapstrāde. Rajonā ir liels skaits privātmāju, ir arī Hruščova laika nami, kā arī moderni specprojekti un attīstīta infrastruktūra.
Vispārējai zināšanai piebildīsim, ka viduslaikos rajonam bija slikta slava, jo tieši šeit slīcināja tos, kurus turēja aizdomās par burvestībām, un atteka tika dēvēta par «sodu grāvi». Ja ragana neslīka, viņa tika sadedzināta.
Bijušās cukurfabrikas vietā tagad atrodas traumatoloģijas un ortopēdijas institūts, netālu no tā – veikals SKY&MORE, kā arī vairāki tirdzniecības centri un biroju ēkas. Blakus alusdarītavai «Aldaris» atrodas muzejs un parks «Dauderi». Starp citu, alusdarītavā kādreiz ir strādājis degustators – zirgs, kurš bez alus spainīša nemaz nav kustējies no vietas.
– Mīlgrāvis jeb Mangaļi, kā šo rajonu sauc pēc elektrovilcienu stacijas nosaukuma, kas atrodas 5. tramvaja galapunktā. Rajona nosaukums ir cēlies no vācu Mühlgraben, kas tulkojumā nozīmē «dzirnavu grāvis». Rajona apbūve ļoti līdzinās Grīziņkalna apbūvei – divstāvu koka īres nami, kuri tika būvēti vietējo manufaktūru strādniekiem. Vēlākā laikā rajons tika apbūvēts ar 5 stāvu Hruščova laika un 467. sērijas 9-stāvu namiem.
Netālu no dzīvojamā rajona atrodas atpūtas vieta – mežs.
– Mežaparks — atrodas Ķīšezera krastos. Dažkārt to kā senos laikos dēvē par Ķeizarmežu. Rajona lielāko teritoriju aizņem milzīgs parks, kur atrodas Rīgas zoodārzs, bērnu rotaļu laukumi, atrakcijas, pastaigu celiņi kā arī velosipēdu, skeitborda un nūjotāju celiņi. Ķīšezera krastos ir neliela pludmale un laivu piestātne. Parkā atrodas Lielā estrāde, kur notiek koncerti un Dziesmu svētki.
Ir arī dzīvojamā