rajons atrodas uz otras lielākās Rīgas salas – Kundziņsalas. Tas ir industriāls rajons, bet ir arī privātā apbūve, pārsvarā vasarnīcas, ir ezeri, atpūtas zona vietējiem iedzīvotājiem.
– Vecmīlgrāvis – Vecais Mīlgrāvis. Tas, ja neņem vērā līča krastā esošos Vecāķus, ir rajons, kurš izvietojies visvairāk uz ziemeļiem no centra, atrodas Daugavas labajā krastā aiz Mīlgrāvja attekas. Pateicoties ostas tuvumam, šeit izvietojušas Rīgas kuģu būves rūpnīca un Mangaļu Kuģu remonta rūpnīca, Rīgas Jūras zvejas osta un kokapstrādes rūpnīca «Mīlgrāvis». Rajona nosaukums ir zināms kopš 13. gs, tas ir radies no Daugavgrīvas klostera dzirnavu ūdens grāvja, vācu Muhlgraben.
Apbūve – privātmājas, kuras saglabājušās vēl no A. Dombrovska laikiem, ir arī padomju laika 9-stāvu 467. un 602. sērijas paneļu nami, Hruščova, Staļina laiku nami, kā arī jaunie lietuviešu projekta nami.
Rajona galvenā iela nosaukta Augusta Dombrovska vārdā. Zvejnieka dēls, kļuvis par plostnieku arteļa vadītāju, atvēris Vecmīlgrāvī savu gateri, bet vēlāk – fabriku. Par savu naudu nopircis zemi un to ir līdz ar kokmateriāliem to izdalījis saviem strādniekiem māju būvniecībai. Vēlāk viņš atvēra bezmaksas skolu strādnieku bērniem un bāreņiem, kā arī Rīgā pirmo bērnu dārzu. Arī rajona pirmās ielas ir uzbūvētas par viņa naudu. Kultūras namu «Ziemeļblāzma» Dombrovskis uzbūvēja kā bezalkoholiskās biedrības saieta namu.
Vēl viens nozīmīgs Dombrovska ieguldījums ir Burtnieku nams – rakstnieku un mākslinieku jaunrades un atpūtas nams. Šodien šajā namā atrodas A. Dombrovska vārdā nosauktā bērnu mūzikas skola.
Rajons ir meža parku ieskauts, tādēļ tas ir ekoloģiski vistīrākais Rīgas rajons.
– Jaunciems — neliels, mežiem ieskauts rajons Rīgas ziemeļaustrumos aiz Ķīšezera. Apbūve – ķieģeļu Hruščova laika mājas, 2—3 stāvu daudzdzīvokļu mājas. Daudz privātmāju.
1985. gadā šeit bija uzbūvēts gateris un koferu ražošanas fabrika. Vēlāk uzbūvēta papīrfabrika. Šīs ražotnes devušas dzīvību jaunajam rajonam.
– Suži – Jaunciema satelītmikrorajons. Tur atrodas piecas 1-4-stāvu dzīvojamās mājas un vasarnīcas, kas izvietojušās gar mežu. Šis mikrorajons ir tik mazs, ka tajā nav savu ielu (izņemot vasarnīcu zonu). Mājas tiek numurētas kā Jaunciema gatves (iela, kas iet no Vecmīlgrāvja līdz Berģiem) nami.
– Trīsciems – Ķīšezera ziemeļu krastā – privātā apbūve. Līdz pievienošanai Rīgas, ielām nebija nosaukumu. Praktiski neievērojams rajons. Tika plānots attīstīt šo rajonu uz daudzstāvu namu rēķina, tomēr, sakarā ar to, ka šajā vietā ir smilšu kāpas, tika nolemts neriskēt. Šeit var sastapt mājas, kuras ir praktiski nogrimušas smiltīs.
– Bukulti – rajons starp meža masīvu un Baltezera dienvidrietumu krastu. Elitārs privātmāju rajons. Zemes gabali šajā rajonā ir vieni no dārgākajiem Latvijā.
– Mangaļsala – agrāk, līdz 15.gs., bija viena no lielākajām Daugavas salām. Vēlāk upe mainīja gultni un sala pakāpeniski kļuva par pussalu. Mangaļsalas bāka sagaida visus Rīgā ienākošos kuģus.
Šis ir neliels kūrorta rajons, apbūvē dominē privātmājas un vasarnīcas. Albatrosa ielā ir daudzstāvu mājas – 103. sērija un specprojekti. Rajons attīstās uz elitāras privātmāju apbūves rēķina.
Ievērojamas vietas: pludmale, dambis, būvēta Aleksandra II valdīšanas laikā, Piejūras dabas parks, kā arī saglabājušās krasta nocietinājumu un fortu daļas, būvētas pilsētas aizsardzībai 1874. – 1884. g.
– Vecāķi – Rīgas jūras līča krastos izvietots kūrorta rajons. Nosaukums radies, sajaucoties latviešu vecs un līvu aken (delta). Apdzīvotā vieta veidojusies vietā, kur atradās senā Daugavas ieteka jūrā. Kā zvejnieku ciemats pazīstams kopš 17. gs, bet kā peldēšanas kūrorts – kopš 19. gs. Apbūve – privātmājas un vasarnīcas.
Ievērojamās vietas – brīnišķīga, labi aprīkota pludmale, glābšanas stacija, laba infrastruktūra.
Zemgales priekšpilsēta – tas ir Daugavas kreisais krasts Pārdaugava. Priekšpilsētas teritorija ir 41 kv.km, rajons sākas pretim Vecrīgai pie AB dambja un «Gaismas pils». Priekšpilsētas robeža iet pa Daugavgrīvas, Kuldīgas, Dreiliņu, Kalnciema ielām un pa Jūrmalas dzelzceļa līniju līdz pat pilsētas robežai. Piekšpilsēta aptver kreisā krasta dienvidu daļu, ieskaitot Rīgas Televīzijas torni un lielāko daļu Salu tilta.
Zemgales priekšpilsētas mikrorajoni ir Torņakalns, Zasulauks, Āgenskalns, Zaķusala, Lucavsala, Ziepniekkalns, Katlakalns un Zolitūde.
– Torņakalns – līdz 1919. g. krievu val. Торенсберг, vācu val.Thorensberg – savu nosaukumu guvis no vēl 1483. gadā būvētā Rīgas nocietinājuma Sarkanā torņa. Tas bija pats vecākais sargtornis Rīgā. 19. gs. Torņakalns sastāvēja no liela skaita atsevišķu nelielu ciematu, tai skaitā ciemats pie Sarkanā torņa – šodien Vienības Gatve un Jelgavas ielas sākums, Māras dzirnavas, Pūsāķu ciemats, Altonas ciemats, Grāvmuiža u.c..
19. gs. Torņakalns jau ieguva mūsdienu robežas. Tā laika apbūve – vienstāvu un divstāvu privātmājas, koka īres nami apkaimes rūpnīcu strādniekiem, kā arī greznas savrupmājas pie Māras dīķa. Padomju laikā šeit tika uzbūvēti daudzstāvu nami – Staļina, Hruščova laiku un 103. sērijas nami. Ir bijuši izstrādāti projekti šī rajona pārveidošanai par Rīgas administratīvo centru, bet pagaidām tie nav realizēti.
«Gaismas pili», Nacionālās bibliotēkas jauno ēku, var uzskatīt par vienīgo realizēto lielo projektu šajā priekšpilsētā.
No citiem ievērojamiem objektiem ir jāatzīmē Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, gleznainais Arkādijas parks, Māras dīķis, Akmens dārzs.
Torņakalna dzelzceļa stacijā atrodas 1941. gada deportāciju upuriem veltītais memoriālais – piemiņas akmens «1941», 2000. gadā atklātais piemineklis un koka dzelzceļa vagons, kādos uz Sibīriju tika izvesti Latvijas iedzīvotāji. Katru gadu Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā 14. jūnijā šeit notiek piemiņas pasākumi.
Torņakalna teritorijā atrodas arī Bērnu klīniskā slimnīca.
– Zasulauks, (no vācu Sassenhof – sēdoša sēta), neliels Rīgas rajons kā arī Rīga-Jūrmala-Ventspils līnijas dzelzceļa stacija un vagonu depo. Rajonā ir daudz rūpniecības uzņēmumu. Apbūve – pārsvarā privātmājas, kā arī 2—3 stāvu koka īres nami. 70. gados Botāniskā dārza apkaimē tika uzbūvēti 103. sērijas piecstāvu nami.
Ievērojams objekts – Botāniskais dārzs.
– Āgenskalns (līdz 1919 g. krievu val. – Гагенсберг, vācu val. – Hagensberg). Savu nosaukumu ir guvis no tiesneša Henriha fon Agena vārda, kuram piederēja šī zeme un kur atradās viņa muiža. Rīgas pilsētā tā tika iekļauta 1786. gadā.
Šeit, tāpat kā Grīziņkalnā, Sarkandaugavā un citās Rīgas priekšpilsētās tika būvēti koka nami strādniekiem. Mūsdienās labi saglabājusies Āgenskalna koka apbūve ir koka arhitektūras pērle. Vēlāk tika uzbūvēti arī daudzstāvu mūra īres nami. Uzreiz pēc Otrā pasaules kara Āgenskalna sila vietā tika uzbūvēts Rīgā pirmais «guļamrajons» Āgenskalna priedes. Te ir nelielas Staļina laika,