pa planšeti, Vesta nopirka sev ābolu sulu un izvēlējās galdiņu stūrī. Meitene atvēra datoru. Tikai tagad viņa pamanīja, ka Martins sēdēja tālu no viņas. Meitene nedaudz paliecās uz priekšu. Šķiet, viņai šodien bija daudz ko ierakstīt savā dienasgrāmatā, jo diena izvērtās neparasti darbīga.
Meitene atvēra savu dienasgrāmatu un sāka rakstīt.
Vestas interaktīvā dienasgrāmata
niks: Vesna
«Vēl viena traka diena ir beigusies. Es esmu izspiests kā citrons, bet tomēr laimes sajūta manī ir spēcīgāka par noguruma sajūtu.
Tā patiešām bija grūta diena. Nē, ne jau krosa dēļ, es jau sen esmu pieradis pie fiziskām aktivitātēm. Pat skolā es iemācījos to visu viegli izturēt. Manas smadzenes nekavējas pie sāpēm vai noguruma, tās ir aizņemtas ar daudz svarīgākām lietām.
Ir grūti būt šeit emocionāli. Man nepatīk izrādīt emocijas cilvēkiem. Bet skolotāji šeit lūdz mūs būt iejūtīgiem. Tas viss man ir jauns. Pats smieklīgākais, protams, bija pirmā aktiermākslas stunda.
Mārtiņš ir ļoti jautrs vīrietis un, galvenais, harizmātisks, pat klusējot piesaista skatienus. Nē, es netaisos iemīlēties, tas neietilpst manos plānos, bet tomēr ir kaut kas par profesoru Suvorovu, kas nav saprotams pat manām augsti attīstītajām smadzenēm.
Viņš man aicināja spēlēt ar viņu mīlestību. Nu, man nebija pieredzes šādās lietās, un es nolēmu improvizēt. Galu galā mīlestība vienmēr ir standarts, man ir taisnība, vai ne? Kādā brīdī es nokļuvu drosmes noskaņojumā, un mana seja bija pārāk tuvu viņa sejai, un ziniet, sevī es jutu dīvainu satraukumu. Praktiski noskūpstīju profesoru visu pirmkursnieku priekšā. Interesanti, vai es vēl varētu tikt līdz galam vai nē? Es pat nezinu, varbūt jā.
Bet vairāk man patika kaut kas cits. Pēc Karameles reakcijas bija skaidrs, ka, ja es būtu nākusi pāris soļus tuvāk, viņa man būtu uzbrukusi. Jā, visa šī mīlas aina bija tā vērta. Galu galā, jūs reti redzat koptu meiteni, kas kratās no sašutuma.
Nu, šodien ir bijusi smaga diena, un man ir pienācis laiks iet gulēt. Nezinu, kas notiks rīt, bet ceru uz to labāko.
Kaut kā par brīnumu man šeit sāk patikt.
Meitene izslēdza datoru un paskatījās uz galdu, uz kura bija sēdējis Mārtiņš. Viņa bija tik ļoti aizrāvusies ar rakstīšanu, ka nepamanīja, ka vīrietis iziet no kafejnīcas.
Romāņina nogurusi žāvājās, savāca mantas un iegāja istabā, pat ģēnijiem vajag veselīgu miegu.
6. NODAĻA
GRIBĒT UN VARĒT IR DAŽĀDAS LIETAS.
Gandrīz visi pusaudži ir lieli gulšņi. Un kāpēc viss? Galu galā naktī viņi parasti ir nomodā, un no rīta viņi vēlas gulēt, nevis mācīties klasēs.
Romanīna bija arī miega cienītāja. Brīvdienās meitene ne reizi nav piecēlusies pirms vieniem pēcpusdienā, un, ja būtu dota brīva vaļa, viņa būtu gulējusi dienām ilgi, lai pilnībā atveseļotos.
Viņai vienmēr ir grūti pamosties no rīta, katrs kāpums pārvēršas grūtā darbā un visai ģimenei. Ja šī jaunā dāma pietiekami neizgulēsies, viņa visu atlikušo dienu murminās par to, kā viņai neļāva pabeigt savus jauktos sapņus.
Taču, lai arī cik ļoti Romanīnai patiktu gulēt, viņa zina vienu: jo ātrāk viņa piecelsies no gultas, jo ātrāk paveiks visu, ko iecerējusi. Un, iespējams, tieši tāpēc, katru reizi, pārspējot savu vēlmi gulēt, meitene ap pulksten sešiem atver acis un ķeras pie lietas.
Akadēmijā Vesta negrasījās mainīt savus ieradumus, kas bija izveidojušies laika gaitā. Noskanēja meitenes modinātājs. Pulkstenis rādīja tieši sešus no rīta. Ir pienācis laiks rīta skrējienam. Un kāpēc mainīt savus ieradumus, ja šī vieta viņai ir pilnīgi piemērota dzīvošanai kā agrāk?
Meitene izstaipījās gultā, nokāpa lejā un miegaini žāvājoties devās uz vannas istabu. Apmēram desmit minūtes, un viņa ir gatava parastajam rīta treniņam. Vesta paņēma uzlīmi un uzrakstīja uz tās Emmai ziņu: «Es nākšu uzreiz uz kafejnīcu. Dod man sulu»
Romāņina paņēma no galda savu spēlētāju, sasēja kedām šņores, pievilka ciešāk sporta jakas kapuci pār acīm un izgāja no istabas.
Kas var būt labāks par rīta skrējienu? Skriešana dabas klēpī klasiskās mūzikas pavadībā. Visi skolēni vēl gulēja un skatījās pēdējos sapņus pirms pamošanās. Vesta skrēja cauri lielajam parkam, kas atradās akadēmijas teritorijā. Rudens rīti ne vienmēr ir pretimnākoši, bet šodien bija pietiekami silts priekš rudens.
Viņa atgriezās istabā, kad Emmas vairs nebija. Meitene devās uz dušu, un tad pēc piecpadsmit minūtēm viņa devās uz kafejnīcu ar gatavu mugursomu. Viņa nemaz nemainīja savu stilu. Viņai bija šauri džinsi, brīvs sarkans T-krekls un virspusē pelēks sporta krekls, viņas mati bija sasieti parastā augstā kūciņā, kājās viņai bija iecienītākās kedas, kurām cauri bija ievītas dažādas mežģīnes. Viņas sejā nebija ne kripatiņas grima, ko jūs varat darīt, viņai patīk izskatīties dabiski. Un, ja vēl godīgāk, viņa nezina, kā uzklāt kosmētiku, viņa nekad to pat nav mēģinājusi.
Ieejot kafejnīcā, viņa uzreiz ienira trokšņa bezdibenī, skolēni no rīta bija ļoti nemierīgi. Daži cilvēki brokasto, bet citi lej sevī savu piekto enerģijas dzērienu, lai vismaz kaut kā pamostos. Vi uzreiz ar acīm atrada savu draugu un virzījās uz sava galda pusi.
«Labrīt,» Vesta teica, novilkdama mugursomu un apsēdusies pretī draudzenei.
– Kur tu biji šorīt? – jautāja miegainā Emma, kura mēģināja kaut ko atrast granolas šķīvī.
«Es devos paskriet,» sacīja Romāņina, paņēmusi glāzi sulas. – Hm, nežāvājieties, pretējā gadījumā es jums tagad pievienošos.
– Vai tu esi traks? – Lankova sacīja, paceļot skatienu uz savu draugu. – Ak jā, sasodīts, es aizmirsu. Jūs esat ģēnijs, un jūs visi esat dīvaini.
– Paldies par ģenialitāti, bet es vienmēr skrienu no rītiem. Jūs arī būtu pastrādājuši, un tad jūs tagad neciestu no sāpēm visā ķermenī,» meitene smaidot atbildēja un izstaipījās uz krēsla. – Kas mums šodien ir?
– Četras stundas vokāls. Dievs, es miršu – Emma pakustināja ēdiena šķīvi un nolika galvu uz galda.
«Es nevilkšu jūs pie skatītājiem,» Vesta teica, atliecoties krēslā.
Nedaudz tālāk no viņiem sēdēja kompānija, kuru vadīja Karamele un Bella. Marks arī sēdēja kopā ar viņiem, dzēra savu trešo glāzi melnās kafijas, bet joprojām nevarēja pamosties. Bella dzēra ūdeni, bet Karamele dzēra zaļo tēju.
– Jūs pametāt baletu, tad kāpēc turpināt ievērot diētu? – Alise jautāja draudzenei, redzot, kā viņa griež rokās glāzi.
– Ieradums. Es ēdu gaisu tik daudzus gadus, ka parastais ēdiens man praktiski neiederas,» Belka atbildēja, iedzerot malku ūdens.
«Kāpēc viņi nevar apmeklēt nodarbības pēc pusdienām?» – Valters žēlojās, kasīdams pakausi.
«Mark, tev naktī jāguļ, nevis jāvazājas pa studentiem,» Karamele viņu ķircināja. – Ja tu nogulētu visu nakti, tu izgulētu pietiekami daudz, nevis no rītiem ielietu sev litrus kafijas.
Bella aizrijās ar ūdeni no draudzenes vārdiem, bet neko neteica. Kafejnīcā ienāca miegains Arsenijs un uzreiz devās pie draugiem.
«Rīt,» puisis sveicināja, garšīgi žāvādamies un piezemējās