muti nomazgāja,
Rīta dziesmu nodziedāja,
Gaismiņā celdamās,
Tumsiņā guldamās…
Latvju meitas tautas tērps —
Mūsu mātēm, senmātēm
Skalu gaismā vērpts un austs
Linu mārkos izmērcēts, grūti audzināts
Lielos godos – kāzās, bērēs
Goda vietā celts
Lepnu stāju stalti nests
Smago darbu apsegdams
Sakšu sakšām saulē vizot
Saņemts cieši, plecus sedzot
Tā kā dzīvi rokās turot
Cieši – neatlaižot…
Vainadziņa pērlītes, asariņu lāsītes
Cieši virknē vijas
Mūžus kopā savijot
Krustu šķērsu savērpjot
Mūsu senči iznesuši
Cauri gariem gadu gadiem
Saglabāts no dubļu dubļiem
Tīņu tīnēs paslēpenēs, sirdīs iznēsāts
Gredzentiņiem pirkstos skanot
Jostām plīvojot
Latvju tautas meitas iet
Mūsu tautas dēli – dzīvi turpinot
Kā visas tautas cerība,
Kā visa mīlestība mūsu,
Ir ievīta ik rakstā tavā
Par dzimto zemi – Latvija
Un visi pie barotnes silēm tiecas
Klusē, klusē un paklusē
Klusē, jo tas ir zelts!
Ja klusēsi, malā stāvēsi —
Kad bļāvēji ceļā nostumti būs
Tad klusētāji nāks un ordeņus saņems
Tie priekšā līdīs un izlīdīs
Un stāvēs pirmajās rindās!
Lai citi kliedz, tā tauta dumjā
No sāpēm, no bada, bez cerībām
Apzagtie, piesmietie, apsmietie
Mēs – klusēsim, jūs – klusējiet
Un visu darīsim pa kluso
Tas vienkāršākais veids, kā nokļūt
Tais varenajos, bagātajos slāņos
Un visi pie barotnes silēm tiecas —
Un liecas, un liecas, un liecas…
Mēs esam!
Es esmu,
Tu esi,
Viņš, viņa ir.
Jūs esat,
Mēs esam – mēs būsim arvien!
Kamēr vien saule spīdēs,
Un mēness atspīdēs,
Un mūsu jūra šalkos —
Šī tauta pastāvēs!
Valoda slima, vai ļaudis, kas runā?
Valoda slima, vai ļaudis, kas runā?
Negribu dzirdēt šos vārdus – tie biedē
Tik daudz ir liekulības tukšas,
Tik daudz ir izlikšanās liekas —
Vārdos.
Es tveros mūzikā, tur vārdu nav
Tā izteic manu prieku, šaubas
Tā raud un līksmo līdz ar mani
Mēs saprotamies labi abas
Bez vārdiem…
Kas notiek karaļvalstī šajā
Kā māksla top – es nešaubos,
Tais – klusās darbnīcās,
Bez lieka patosa..
Bet – dažas runājošās galvas,
Kas pārņēmušas varu
Ar glupo tautu sarunājas.
Nu, tāda arī es, šīs tautas daļa
Es kļūšu nicināma, nemīlama
Jo – nerunāju es, un nerunāšu,
Un saprast nespēju un negribu
Ka taisnība mīt spožos žurnālos
Un redaktoru slejās…
Bet – vai tā skaļā, kliedzošā
Par performancēm smalkām
Sauktā, kur koncepcijas izstrādā
Ir tagad māksla? Nezinu.
Un – līdz ar glupo tautu – nesaprotu!
Kas notiek karaļvalstī šajā,
Kur valda izlikšanās gars?
Kur stilu dzīvē, mākslā diktē
Vien dažas runājošas galvas
No ziliem ekrāniem kas viz…
MUMS, Ziemā dzimušajiem
Mēs – ziemas bērni, kaut… tūlīt,
Saule tūlīt būs un gaisma!
Liekas – pastiep tikai rokas…
Bet – pirkstu gali satver salnu,
Un nesniedzas līdz pumpuram —
Kaut zaros trauslajos jau sen
Vienalga – pavasara sulas rit!
Tik jāpagaida vēl!
Mazliet, mazliet…
Mēs – skarbie ziemas bērni!
Kaut arī mūsu sirdis saules alkst un siltuma —
Kas dāvāta tik dāsni citiem tiek
Bet mūsu nosalušās dvēseles vēl gaida…
Varbūt vēl vairāk nekā gaismas pielietās…
Mēs esam ziemas bērni
Kaut – pavasari sirdī,
Mūs savās važās ziemas stingums tur
Un vaļā negrib laist…
Mēs esam smagie,
Tie —
Ne vieglie, jautrie, ko vasariņa apmīļo.
Kur spēku