kas raud vissāpīgāk —
Tas kliedziens ir pirmais,
Vai – visupēdējais?
Jautājumu tik daudz uzdod
Mīlestība tava un mana;
Nepietiek mūža visa,
Lai atbildi rastu uz tiem
Tomēr, tikšanos norunā šogad
– norunā gadsimtā šajā;
Datumu nesaki, dienu neprasu,
Norunā – kaut uz brīdi…
Pēdējā mīla, kā atvadu sveiciens,
Kaut mirkli, pirms tālā ceļa;
Kamēr vēl dzirdam, kamēr vēl redzam,
Kamēr – vēl esam…
Tālajam bērnam…
Vai uz nelabu vēji tā kliedz:
Cik tālu tu esi mans bērns…
Vai tikai karu baismajos laikos,
Uztrauca mātes krācošie koki?
Kaut zināt spētu, ka liktenis devis
Laimīgu mūžu, tev mīļais…
Pārējo – zini, es izturēt spēšu,
Kaut tālu, bet zināt, ka esi…
Laiks izrauj kalendāram lapas,
Vienu, tad otru …un vēl un vēl…
Tikai – kāpēc šīs lapas tavējās,
Mani aiznes sev īdzi…
Galds un krēsls un vientuļa svece
Galds un krēsls un vientuļa svece,
Aiz loga vaid liepas un lieti sit rūtīs…
Jau dienām un mēnešiem līst
Aiziet mans skumjais rudens
Un gaidu es vientuļo ziemu
Auksta saule piemiedz ar aci
Salti sniegi pūderē seju, saltā ziemā es eju
Vējš auksts glauž manu galvu
Sniega kristāli jaucas pa gaisu
Vai jūs, pārslas arī – meklējat kādu
Bet siltums jūs nobeigs, to zināt?
Slapja buča
Ass un raupjš,
Slapjš un silts,
Pieskāriens vaigam
Manam…
Ķermenis smags,
Pieplacis gultai,
Sejā plaukst smaids
Laimīgs…
Pirmās bučas
Jaungada rītā,
No mana runča
Jaunajā gadā!!!
Pēkšņas emocijas
Ziemsvētkus gaidot,
Mandarīnu smarža,
Piparkūku mīkla…
Brīnumus gaidot
Bija tik sapņos.
Mazos.
Manos.
Gribēju mammu,
Mīlošu tēvu,
Vecmammu, kura,
Šūpļdziesmas dzied…
Bija tik sapņos.
Mazos.
Manos.
Azoti drošu,
Iebāzt kur savu
Degunu pilošo,
Sirsniņu sāpošo…
Bija tik sapņos.
Mazos.
Manos.
Ziemsvētku gaidas,
Mandarīnu smaržu,
Veltīju bērnam savam,
Lai būtu – kā nebija man…
Tas bij tik sapnis.
mans…
Kalnā manā stāv pīlādzis
Kalnā manā stāv pīlādzis
Sarkanu asiņu pieliets;
Aizceļo dvēsele ceļos tālos
Atstājot ķermeni zemei.
Pretī zvaigznēm spožām,
Pretī mūžīgai mūžībai…
Tikai – kāpēc ļoti, tik ļoti,
Man ir žēl tevis, mīļais…
Sarkanas sveces liesma
Sarkanas sveces liesma,
Kā dienas lauskas
Atspīdums sirdī
Lieko vārdu plūsma apklust,
Kā stingusi asara uz mana vaiga
Atnāk bezzvaigžņu nakts…
Puteņi
Pāri baltām galvām
Balti sniegi snieg;
Diena aiziet viena —
Atkal nav neviena…
Puteņi sauc mani līdz
Un zvaigžņu atspīdums;
Tikai spārnus vajadzētu,
Augšup… Aizlidot…
Ziemsvētku nakts
Izeju naktī
Pagalmā savā —
Lēnā solī taka
Apkārt mājai ved.
Visos logos
Sadedzu gaismas
Liekas, ka tā
Pilna ir viesu
Zvaniņu skaņas
Debesīs atskan
Zemi manu sveicot
Manas mājas garu
Sveikas jums sūtu
Saimnieki senie
Sveikas jums sūtu
Draugi un nedraugi
Lai Dievs jūs svētī
Nedraugi mani…
Lai Dievs jūs sargā
Mani