virzienā uz Mērilendu un tālāk uz Virdžīniju. Laiku pagulēšanai viņš sev neatlicināja. Prāts bija mundrs un možs.
Domas rosījās ap Melvinu Marsu.
"Vārds no pagātnes."
Liktenim vai tā māsīcai veiksmei Dekers neticēja, bet kaut kas taču pamudināja viņu ieslēgt radio tieši tajā brīdī. "Ja es būtu ēdis kaut dažas minūtes ilgāk vai apstājies, lai pačurātu, tad šo ziņu nedzirdētu. Bet es to dzirdēju! Tātad… ko tas nozīmē?"
Tas īsti nebija skaidrs. Tāpat kā tas, vai Melvina Marsa vārds jebkad izies no prāta.
Pēc daudzām stundām viņš sasniedza norādīto adresi. Jūras kājnieku korpusa bāze Kvontiko, viena no lielākajām pasaulē un mājvieta daudzām federālajām likuma uzraudzīšanas institūcijām.
Ēka atradās aiz augsta žoga un vārtiem, pie kuriem stāvēja nopietni vīri formastērpos, bruņoti ar automātiskajiem ieročiem.
Eimoss Dekers piebrauca pie vārtiem, atvēra logu, dziļi nopūtās un sagatavojās savai jaunajai dzīvei.
4
T RĪS ISTABAS
Guļamistaba cietuma kameras izmērā. Vannas istaba – aptuveni divreiz mazāka. Trešā – visām pārējām, tostarp virtuves, funkcijām.
Tās bija daudz plašākas telpas par tām, pie kurām Eimoss Dekers bija pieradis iepriekšējā pusotra gada laikā.
Viņš nolika somas un palūkojās apkārt uz savām jaunajām mājām. "Vajadzētu pagulēt, bet es neesmu noguris."
Dažkārt viņš spēja nogulēt vai visu dienu, bet citreiz – kā tagad – prāts traucēja atslābināties. Nu tas darbojās kā uzvilkts.
Virtuves daļā atradās neliels galds, uz kura bija nolikts klēpjdators ar zīmīti no aģenta Bogārta. Dators ar drošu bezvadu internetu tika nodots Dekeram lietošanā. Pats Bogārts solījās ierasties vēlāk.
Dekers ieskatījās rokaspulkstenī. Bija pieci no rīta. Bogārts acīmredzot rēķinājās, ka viņš pa ceļam apstāsies un tādēļ ieradīsies tikai pēcpusdienā vai pat vakarā.
Pagatavojis sev melnu kafiju ar kaudzi cukura, Dekers aiznesa krūzi līdz galdam, apsēdās un ieslēdza klēpjdatoru, atvēra interneta pārlūkprogrammu un meklētājā ierakstīja Melvina Marsa vārdu.
Pēdējās dienās par viņu bija maz rakstīts. Dekers izlasīja visu, un perfektā atmiņa neizdzēšami saglabāja katru sīkumu.
Bet interese par šī cilvēka pagātni nerima. Pēc dažām minūtēm viņš vajadzīgo informāciju atrada.
Savulaik Melvins Marss ik gadu aprīlī tika minēts Nacionālās futbola līgas draftā, un tika prognozēts, ka viņš iekļūs labāko piecniekā – līdz brīdim, kad tika arestēts un notiesāts par savu vecāku Roja un Lūsindas slepkavību.
Dekers ekrānā aplūkoja graudainu šī pāra fotogrāfiju. Rojs bija baltādainais ar spēcīgiem vaibstiem, un pat miglainajā attēlā varēja saredzēt viņu caururbjošo skatienu. Lūsinda bija izcili skaista melnādainā ar krāšņiem pusgariem matiem un burvīgu smaidu.
"Pēc pirmā acu uzmetiena spriežot, absolūti pretstati. Interesanti."
Dekers malkoja kafiju un turpināja lasīšanu.
Dubultslepkavība notika otrajā aprīlī. Līķi tika atrasti augšstāva guļamistabā. Abi izrādījās nošauti, viņu sejas bija sašķaidītas, un telpa tika aizdedzināta. Māja atradās krietnu gabalu no lielceļa Teksasas štata lauku apvidū. Tuvākajā apkārtnē nebija neviena, kas kaut ko būtu dzirdējis un redzējis.
Līķus atrada ugunsdzēsēji, kas ieradās pēc zvana uz deviņi, viens, viens. Liesmas tika nodzēstas, un nams pasludināts par nozieguma vietu.
Kaimiņi pazina Marsus, it īpaši Melvinu kā jauno talantu sporta laukumā. Viņš bija vidusskolas futbola leģenda un turpināja plūkt slavas laurus arī koledžas komandā.
"Tātad – kur atradās Melvins vecāku nāves brīdī?" prātoja Dekers.
Semestri iepriekš viņš beidza koledžu, jo trīs gadus bija apmeklējis vasaras skolu. Tolaik ziņoja, ka puisim ir konkrēti nākotnes plāni, un uz drafta brīdi viņš gribēja būt brīvs no akadēmiskām saistībām. "Šis cilvēks domā uz priekšu," sludināja plašsaziņas līdzekļi. Viņš noteikti nebija stereotipiem atbilstošākais futbolists, kas var paskriet ātrāk par citiem, bet nespēj uzturēt pieklājīgu sarunu, un nealgoja aģentu, jo pats grasījās apspriest līgumu ar Nacionālo futbola līgu. Lai sagatavotos, viņš izpētīja citu līgumu nosacījumus, papļāpāja ar esošajiem un bijušajiem spēlētājiem.
"Bet – kur Melvins atradās slepkavības brīdī?"
Policija atrada viņu guļam motelī – viņš bija samaksājis ar kredītkarti, tātad viegli izsekojams.
Stāsts izrādījās relatīvi vienkāršs. Melvins Marss bija apciemojis draudzeni un tad aizbraucis ar nolūku doties mājup. Automobilis sabojājies, un viņš bija spiests pārlaist nakti vienīgajā tuvumā esošajā motelī. Par vecāku slepkavību puisis uzzināja no policistiem, kas viņu pamodināja ar klauvējienu pie durvīm.
Tolaik nevienam vēl nebija mobilo tālruņu vai elektroniskā pasta, feisbuka lapas vai tvitera konta. Cilvēks varēja bez pēdām nozust no redzesloka – mūsdienās kaut kam tādam bija grūti noticēt.
Sākotnēji Marsu neturēja aizdomās. Viņš dzīvoja savrup. Tikmēr tika izsludināta atlīdzība par jebkādu informāciju, kas palīdzētu atklāt noziegumu. Izmeklēšana ieilga.
Dekera uzmanību piesaistīja raksts par to, kā Melvins Marss nokļuva aizdomās turamo sarakstā.
Apciemotā draudzene apgalvoja, ka Melvins aizsteidzies ātrāk, nekā stāstījis policijai, un motelis atradās nepilnas stundas brauciena attālumā no mājām, tātad Melvins varējis aizbraukt līdz vecākiem. Savukārt Melvins atgādināja par saplīsušo automobili un savu lēmumu nākamajā rītā piezvanīt tēvam un lūgt palīdzību.
Pēc policijas pamudinājuma viņš mēģināja iedarbināt automobili, un tas izdevās uzreiz. Izskaidrot šādu pavērsienu Melvins nespēja un vairākkārt atkārtoja, ka iepriekšējā vakarā dzinējs apklusis un transportlīdzekli stāvlaukumā vajadzējis pat iestumt. Vēl problēmu pastiprināja ziņas, ka līdzīgs automobilis naktī redzēts vecāku mājas tuvumā.
Moteļa darbinieks pastāstīja policijai, ka Marss reģistrējies vienos un piecpadsmit minūtēs. Draudzene apgalvoja, ka Melvins aizskrējis desmitos. No draudzenes mājas līdz motelim varēja aizbraukt stundā un četrdesmit minūtēs, tātad viņam pietiktu laika nonākt mājās, nogalināt vecākus un tad aiztraukties līdz motelim.
Darbinieks apliecināja, ka Marss šķitis izspūris un apbēdināts, drēbes likušās netīras un brīdī, kad policija ieradusies numurā, viņam mugurā bijušas jau citas. Tika pieņemts, ka asiņaino apģērbu Marss kaut kur paslēpis un apvilcis tīru.
Nākamais nepatīkamais pierādījums bija tas, ka bise piederēja Marsam. Viņš to izmantoja putnu medībās, tātad pirkstu nospiedumi uz ieroča nebija nekāds pārsteigums.
Un pēdējais – automobilī tika atrastas asinis, un tāda pati asinsgrupa bija Lūsindai Marsai. No tiesu medicīnas viedokļa raugoties, tas bija sasodīti spēcīgs arguments.
Dekers piecēlās, lai ielietu sev vēl mazliet kafijas. Ausa gaisma, bet viņš par to nelikās zinis, apsēdās un turpināja lasīšanu.
"Kas varēja būt Melvina motīvs vecāku nogalināšanai?"
Pēc aresta un apsūdzību izvirzīšanas policija nāca klajā ar savu teoriju. Tuvojās Nacionālās futbola līgas drafts un izredzes