No otras puses, viņi kaislīgi mīlēja kvēlojošus vai dzirkstošus objektus, kā arī spilgtas krāsas. Ar mazāko atlikušo redzējumu viņi labprāt skatījās uz šādiem objektiem vai attēliem, un tas tika labi izmantots viņu apmācībā.
Iedzimta citomegalovīrusa infekcija
Vēl viena vīrusu intrauterīna slimība, kas var izraisīt sarežģītu defektu, ir citomegalovīrusa infekcija (CMV). Šīs slimības vīruss tiek pārnests ciešā kontaktā un tiek uzskatīts par visizplatītāko starp visām iedzimtajām infekcijām. Slimība bieži rodas bērniem ar gandrīz neredzamiem simptomiem un tiek apstiprināta tikai pēc seroloģiskajiem laboratorijas testiem. Jaundzimušo periodā šī slimība dažiem bērniem izpaužas ilgstošas dzelte un agrā bērnībā pneimonijas, meningoencefalīta, enterokolīta un citu slimību veidā. Šīs iedzimtās infekcijas rezultātā bērniem var rasties vienreizēji (iedzimtas kluba kājas, kurlums, aukslēju deformācija un mikrocefālija) vai vairāki orgānu bojājumi (kurlums un acu slimības horioretinīta vai redzes nerva atrofijas veidā), kā arī centrālās nervu sistēmas bojājumi, kas izraisa cerebrālo trieku (CP), garīgu atpalicību vai primāru garīgu atpalicību. CMV var būt priekšlaicīgu dzemdību un ārkārtēju priekšlaicīgu dzemdību cēlonis. Mēs esam novērojuši bērnus ar iedzimtu citomegaliju mūsu konsultācijās, bērnu namā nedzirdīgajiem un skolās nedzirdīgajiem. Tās bija dažādas traucējumu kombinācijas: piemēram, vienā gadījumā iedzimts sensorineirāls kurlums, cerebrālās triekas un miopiskā astigmatisma atlikusī ietekme normālā intelektuālajā attīstībā vai sensorineirāls dzirdes zudums, redzes nervu daļēja atrofija un smaga garīga atpalicība otrā.
Sarežģītu traucējumu izplatība
1980. gadu vidū M. G. Blyumina mēģināja noteikt teorētiski paredzamo dažu veidu sarežģītu defektu izplatību (garīgā atpalicība ar dzirdes defektiem, garīgā atpalicība ar redzes defektiem, redzes un dzirdes traucējumi). Pēc viņas aprēķiniem, kombinēto dzirdes un intelektuālo traucējumu izplatībai vajadzētu būt aptuveni 1:10 000, redzes un intelektuālās attīstības traucējumiem 1:2 000 un dubultiem maņu traucējumiem 1:30 000. Saskaņā ar ārvalstu datiem vairāk nekā 40% bērnu, kuriem ir kustību un intelektuālās attīstības traucējumi, cieš arī no redzes traucējumiem. Savukārt vismaz 50-60% bērnu ar redzes traucējumiem ir citi papildu defekti. Aptuveni 5% bērnu ar smagiem redzes traucējumiem ir arī dažādas pakāpes dzirdes traucējumi. 50% bērnu ar cerebrālo trieku ir redzes grūtības. 30% bērnu ar smagiem dzirdes traucējumiem var klasificēt arī kā bērnus ar sarežģītiem vai vairākiem traucējumiem. Tikai viena bērnu grupa ar sarežģītu defektu ir visvairāk pētīta un sniegta (no izglītības un apmācības zinātniskā un pedagoģiskā pamatojuma viedokļa) – nedzirdīgi neredzīgi bērni. Krievijai ir gadsimtiem senas tradīcijas izglītot nedzirdīgi neredzīgus bērnus. Ir aprakstīti principi, kā izvēlēties šādus bērnus speciālajām skolām, ir izveidotas programmas pirmsskolas un skolas izglītībai nedzirdīgajiem neredzīgajiem, un par šo jautājumu ir zinātniskā, pedagoģiskā un populārzinātniskā literatūra. Tomēr līdz šim nedzirdīgi neredzīgie bērni nav iekļauti to bērnu sarakstā, kas iekļauti Krievijas speciālās izglītības sistēmā. Vienīgā speciālā izglītības iestāde nedzirdīgajiem neredzīgajiem Krievijā, kas veiksmīgi darbojas jau 40 gadus, pieder nevis izglītības sistēmai, bet gan iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. Pēc amerikāņu ekspertu domām, Krievijā vajadzētu būt vismaz 5 800 nedzirdīgi neredzīgiem cilvēkiem vecumā no 0 līdz 21 gadam. Šie skaitļi nozīmē, ka Maskavā vajadzētu būt aptuveni 495 bērniem, Sanktpēterburgā – 212, Ņižņijnovgorodā – 76 un vismaz 40 bērniem tādās pilsētās kā Kazaņa, Ufa un Perma. Tajā pašā laikā jāatceras, ka Krievijas Federācijas Darba un sociālās attīstības ministrijas Nedzirdīgo neredzīgo bērnu nams Sergiev Posad pilsētā netālu no Maskavas ir paredzēts 100 bērniem un 100 pieaugušajiem.
Riska grupa vairākiem defektiem
Augsta riska grupa sarežģītu attīstības traucējumu klātbūtnei vai parādīšanās nākotnē ietver:
– bērniem ar konstatētu kādas ķermeņa sistēmas bojājumu, kas rada smagus attīstības traucējumus, piemēram, smagus centrālās nervu sistēmas bojājumus, dziļus dzirdes, redzes, kustību bojājumus;
– bērniem ar iedzimtām multiplām anomālijām (tai skaitā iekšējiem orgāniem);
– ļoti priekšlaicīgi dzimušiem bērniem;
– bērni, kuru mātes grūtniecības laikā slimojušas ar tādām infekcijas slimībām kā masaliņas, citomegalovīrusa infekcija, toksoplazmoze, gripa u.c.;
Bērni, kuriem agrīnā vecumā ir bijusi neiroinfekcija (meningīts vai meningoencefalīts);
– bērni, kas dzimuši mātēm ar hroniskām slimībām, piemēram, diabētu, hroniskām nieru slimībām, multiplo sklerozi, hepatītu u.c.;
– bērni no ģimenēm, kurās konstatēta radinieku ar vairākiem bojājumiem dzimšana;
Bērni, kuriem ir grūtības norīt un nepieredzēt tūlīt pēc piedzimšanas choana sašaurināšanās vai atresijas dēļ.
Ģimenes faktoru ietekme uz garīgās attīstības ātruma samazināšanos
Nepietiekamas ģimenes attiecības bieži ir personīgās un kognitīvās attīstības traucējumu, noviržu un disharmoniju cēlonis, provocējot zemas pašcieņas, agresivitātes, agresivitātes uc veidošanos. vecāku egocentrisms, iekšējs konflikts, aizdomīgums; trauksme attiecībās ar bērniem (vecāku neirotiskais stāvoklis), afektivitāte darbā ar bērniem (kliegšana, lamāšanās, draudi), hipersocialitāte, dominēšana (nežēlība), vēlme pakļauties un panākt neapšaubāmu paklausību, vienas personas dominēšana audzināšanā; izglītības lomu inversija, neuzticēšanās bērniem un viņu spējām, atsaucības trūkums attiecībās ar bērniem (emocionāls trulums, intraverti vecāki). Vecāku izpratnes trūkums par bērnu unikalitāti var izpausties kā bērna noraidīšana, jo vecāks bērns ir tas, kurš rada problēmas; neelastīgums pieejā bērnam, ja nav alternatīvas bērna problēmu risināšanā, inerce; Audzināšanas nevienmērībā, kas var izpausties kā emocionāla kontakta trūkums ar bērnu agrā bērnībā un tā pārpalikums vēlāk un otrādi.
Neapzinātas ģimenes attiecības, kas var kalpot kā katalizatori neirotiskām reakcijām bērniem:
Vecāku nevēlēšanās uzņemties atbildību par ģimenes saglabāšanu un savu bērnu veselību.
Vecāku izpratnes trūkums par savām problēmām attiecībās ar pretējā dzimuma vecāku bērnībā, kas šobrīd rezonē ģimenē.
– Bērna temperamenta un otra laulātā rakstura iezīmju noraidīšana, ar kuru nav savstarpēju un emocionāli siltu attiecību.
Nervu procesu nogurums un viena vai abu vecāku kopējā enerģijas potenciāla samazināšanās ilgstoša vai akūta stresa rezultātā laulības attiecībās.
Vecāka piespiedu fiksācija uz pagātnes pieredzi, aizvainojumiem, dusmām vai bailēm.
Grūtības pārslēgt nervu procesus pārslodzes, depresijas un neirozes rezultātā.
– Viena laulātā neirotisms un emocionālā kontakta zudums ģimenē, konflikts.
Skolas problēmu klasifikācija un iespējamie to rašanās cēloņi
Kognitīvās sfēras iezīmes.
Problēmas:
– zems kognitīvā procesa brīvprātības līmenis,
– zems domāšanas attīstības līmenis,
– Svarīgu izglītojošu garīgo darbību veidošanās trūkums.
Iespējamie cēloņi:
– garīga