Zems runas attīstības līmenis.
Iespējamie cēloņi:
I – objektīvi noteikti cēloņi:
– garīga atpalicība,
– noteiktu funkciju aizkavēšana vai samazināšana,
– Psihofiziskais infantilisms.
II – Aizsargkondicionēšanas cēloņi:
– augsta trauksme,
– zems mācīšanās motivācijas līmenis,
– specifiska logopēdiskā problēma,
– attīstības apstākļi (komunikācija ģimenē).
Problēma: Zems smalkās motorikas līmenis.
Iespējamie iemesli ir objektīvs kondicionējums:
– specifiskas neiroloģiskas problēmas,
– kreilis,
– Psihofiziskais infantilisms.
Problēma: zems garīgās aktivitātes līmenis un zema veiktspēja.
Iespējamie cēloņi:
I – objektīvi noteikti cēloņi:
– nervu sistēmas īpatnības (inerts vai vājš nervu sistēmas veids),
nervu sistēmas astenizācija objektīvu iemeslu dēļ (ģenētiski vai ontoģenētiski, dzīves un aktivitātes apstākļi, specifiski notikumi), t
– fizisks vājums slimības dēļ,
II – Aizsargkondicionēšanas cēloņi:
– augsta personības vai skolas trauksme,
– komunikācijas traucējumi skolā,
Ģimenes audzināšanas stils (piemēram, pārmērīga aizsardzība)
– ģimenes iekšējo attiecību negatīvais fons.
Problēma: komunikācijas traucējumi ar vienaudžiem un skolotājiem (agresija).
Iespējamie cēloņi:
– agresivitāte kā bērna personības veidota iezīme (tās var būt ģimenes attieksmes, pusaudžu grupas īpatnību sekas, klīnisko problēmu atspoguļojums – smadzeņu mazspēja),
– aizsardzības rakstura agresivitāte kā trauksmes izpausme, nenoteiktība bērna pieņemšanā,
– agresija kā sekas nespējai sazināties gan dzīves apstākļu dēļ, gan kā autisma izpausme,
Agresivitāte kā nestandarta bērna noraidīšanas atspoguļojums.
Problēma: komunikācijas traucējumi ar vienaudžiem (izstāšanās, izvairīšanās no kontaktiem).
Iespējamie cēloņi:
– objektīvi nosacītas komunikācijas iezīmes, kas saistītas ar attīstības iezīmēm (intelektuālisms, autisms),
– aizsargājoša psiholoģiska rakstura iezīmes, kas saistītas ar augstu trauksmi (orientācija, lai izvairītos no neveiksmes),
– izolācija, ko izraisa zems sociālpedagoģiska rakstura saziņas līmenis.
Problēma: negatīvisma demonstrativitāte.
Iespējamie cēloņi:
– atbilstošu formu trūkums, lai apzinātos nepieciešamību pēc uzmanības un atzīšanas (ģimenes audzināšanas stils),
– neatpazīta apdāvinātība, nestandarta bērns,
– augsta personīgā trauksme,
– Pusaudžu neatkarības demonstrēšana.
Problēma: pārmērīga atbilstība, demonstratīva lojalitāte.
Iespējamie cēloņi:
– augsta personīgā trauksme (kompensācija par ģimenes problēmām),
– emocionāls personisks infantilisms (pārmērīga aizsardzība, smadzeņu mazspēja).
Problēma: motora izjaukšana, zems kontroles līmenis pār savu uzvedību un emocionālajām reakcijām.
Iespējamie cēloņi:
– nervu sistēmas īpatnības, augsta apdāvinātība,
– aizsargājoša rakstura uzvedības īpatnības uz komunikācijas traucējumu fona,
–Palutināt.
Problēma: bērna depresija un astēnija.
Iespējamie cēloņi:
– zema enerģija, nogurums, nervu sistēmas īpatnības (kā provocējošs faktors),
– aizsardzības psiholoģiska rakstura depresīva uzvedība: trauksme, uzmanības trūkums, intereses zudums par mācīšanos,
– vispārējs psihofizioloģiska rakstura darbību lēnums.
Problēma: disku izjaukšana.
Iespējamie cēloņi:
– bērna psiholoģijas patoloģiskie traucējumi,
– dzīves īpatnības (ģimene),
Aizsardzības raksturs: negatīva demonstrācija – komunikācija ar nozīmīgiem pieaugušajiem un vienaudžiem.
Problēma: neirotiski simptomi (pasivitāte, runas traucējumi, obsesīvas kustības, sāpes, enurēze).
Iespējamie cēloņi:
– iepriekš pastāvošu pārkāpumu izpausmes,
Augsta trauksme kā nopietnu traucējumu izpausme attiecībās ar nozīmīgiem pieaugušajiem,
Augsta trauksme kā personības iezīme.
A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver
Nepareiza pielāgošanās skolā un riska faktori
Bērnu nepareiza pielāgošanās tiek uztverta kā grūti izglītojama – bērna pretošanās mērķtiecīgai pedagoģiskajai ietekmei, ko izraisa dažādi iemesli:
– nepareizi aprēķini par audzināšanu;
– rakstura un temperamenta iezīmes;
– personiskās īpašības.
Disadaptācija var būt patogēna (psihogēna), psihosociāla vai sociāla.
Patogēno nepareizu pielāgošanos izraisa garīgās attīstības novirzes, neiropsihiatriskas slimības, kuru pamatā ir nervu sistēmas funkcionālie un organiskie bojājumi.
Patogēna nepareiza pielāgošanās var būt pastāvīga. Pastāv psihogēna nepareiza pielāgošanās, ko var izraisīt nelabvēlīga sociālā, skolas, ģimenes situācija (slikti ieradumi, enurēze utt.)
Psihosociālā nepareiza pielāgošanās ir saistīta ar bērna dzimumu, vecumu un individuālajām psiholoģiskajām īpašībām, kas nosaka viņa nestandarta raksturu un prasa individuālu pieeju bērnu izglītības iestādes apstākļos.
Pastāvīgas psihosociālās nepareizības formas
– rakstura akcentēšana,
– emocionālās-gribas un motivācijas-kognitīvās sfēras iezīmes,
Uzlabota bērna attīstība, kas padara bērnu "neērtu" studentiem.
Nestabilas psihosociālās nepareizas pielāgošanas formas:
– bērna attīstības krīzes periodi,
– psihiskie stāvokļi, ko izraisa psihotraumatiski apstākļi (vecāku šķiršanās, konflikts, iemīlēšanās).
Sociālā nepareiza pielāgošanās izpaužas morālo normu pārkāpumos,